Iedzīvotāji ceļ traci viena izkrāpta santīma dēļ

Dubultās valūtas apgrozības periods radījis nepatīkamus brīžus gan pircējiem, gan pārdevējiem – daļa pircēju veikalus izmanto kā naudas maiņas punktu, iztukšojot eiro skaidras naudas rezerves.

Šādā situācijā atsevišķi veikali atsakās pieņemt latus, akceptējot vien kartes un skaidras naudas eiro, bet, kad kasē tie aptrūkstas, piedāvā atlikumu izdot latos.

Pircējiem, kuri šajās dienās par preci maksā ar latiem, eiro atlikuma saņemšana nereti radīja izbrīnu – kāpēc viena santīma atlikuma vietā dažreiz tiek izdots viens eirocents, bet citā – divi eirocenti. Vēl lielāku mulsumu rada atsevišķu tirgotāju prasība samaksāt par pirkumu vienu santīmu vairāk un atlikumā saņemt mazāk vērtīgo eirocentu. Ja pirmajā gadījumā šo atšķirību var norakstīt uz valūtas konvertācijas rēķina, tad otrā gadījumā Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) to vērtē kā pircēju apkrāpšanu.

«Stockmann pārtikas veikalā pērkot salātus, kas maksāja 62 eirocentus jeb 43 santīmus, par ko liecināja uzlīme uz salātu kārbas, jau rindā stāvot, saskaitīju precīzi 43 santīmus, lai atvieglotu darbu kasierim un lieki neaizkavētu rindu. Taču kasiere lūdza piemaksāt vēl vienu santīmu un tad izdeva vienu eirocentu,» stāstīja Neatkarīgās lasītāja Līga. Tātad faktiski viņai vērtīgāko santīmu samainīja pret nevērtīgāko eirocentu. Turklāt tas notika veikalā, kas atbalsta iniciatīvu Godīgs eiro ieviesējs. Līdzīga situācija bija arī 1. janvāra rītā, pērkot autobusa biļeti no Rīgas uz Bausku. Lai gan biļetes cena šajā maršrutā ir 3,05 eiro jeb 2,14 latu (par to liecina arī autobusa biļete), autoostā no pasažiera tika paprasīts piemaksāt vienu santīmu, ko kompensēja, izdodot vienu eirocentu.

PTAC Patērētāju informēšanas un komunikāciju daļas vadītāja Ilze Žunde NRA.lv uzsvēra, ka tā nedrīkstētu būt. Pēc PTAC domām, šāda rīcība ir vērtējama kā krāpnieciska un līdz 14. janvārim, maksājot par preci latos, nedrīkst prasīt maksāt papildus vienu santīmu, lai pēc tam izdotu vienu eirocentu. Arī Finanšu ministrijas eiro projekta vadītāja Dace Kalsone Neatkarīgajai skaidroja, ka tirgotājs šādi rīkoties nedrīkst. Sazinoties ar konkrētiem pakalpojumu sniedzējiem, viņa pārliecinājusies, ka šie gadījumi bijuši cilvēciska kļūda.

Stockmann mārketinga vadītājs Juris Prančs Neatkarīgajai apstiprināja, ka šis gadījums bijis cilvēciska kļūda. «Pagājušajā gadā, gatavojoties eiro ieviešanai, pārrunājām arī šādus iespējamos gadījumus un vienojāmies, ka šādos gadījumos nedrīkst no pircēja prasīt piemaksāt papildus vienu santīmu un konvertācijas rezultātā radušos nepilna eirocenta starpību segsim no saviem līdzekļiem. Šo vienošanos nostiprinājām arī rakstiskā instrukcijā pārdevējiem. Šajā gadījumā tā tiešām bija cilvēciska kļūda – kasieriem šis ir ļoti sarežģīts laiks, jo jāoperē vienlaikus ar divām valūtām,» teica J. Prančs.

Latvijā vairāk sūdzību

Līdz piektdienas pusdienas laikam PTAC nebija saņēmis nevienu iedzīvotāju sūdzību par krāpnieciskiem gadījumiem, tajā skaitā tādiem, kuros pircējam būtu likts piemaksāt vienu satīmu un izdot vienu eirocentu. Taču Latvijas iedzīvotāji problēmu pamanīšanā kopumā ir bijuši daudz aktīvāki nekā, piemēram, Igaunijas iedzīvotāji, kad pirms trim gadiem šī kaimiņvalsts pievienojās eirozonai. Saskaņā ar PTAC vadītājas Baibas Vītoliņas LNT raidījumam 900 sekundes teikto jau pirmajās dienās centrs saņēmis trīs reizes vairāk sūdzību no Latvijas iedzīvotājiem saistībā ar pāreju uz eiro nekā Igaunijas attiecīgā uzraugošā iestāde. Iedzīvotāji visvairāk sūdzējušies par dubultās cenu atspoguļošanas nepilnībām, par nepareizu konvertāciju, cenu kāpumu.

Iedzīvotāju sūdzības par pāreju uz eiro jāuzklausa arī Neatkarīgajai, piemēram, kāpēc vienā gadījumā, pārmaksājot vienu santīmu, atpakaļ izdod vienu eirocentu, bet otrā gadījumā – divus eirocentus. Šāda atšķirība tiešām rodas valūtas konvertācijas rezultātā, jo no 1. janvāra līdz 14. janvārim, ja par preci tiek maksāts ar latiem, pircēja iedoto naudu pārkonvertē eiro un tad aprēķina starpību starp to un preces cenu eiro. Tāpēc ir iespējams, ka vienā gadījumā atlikums tiek noapaļots uz augšu un tiek izdoti divi eirocenti, bet otrā gadījumā – uz leju un tātad atlikumā iznāk tikai viens eirocents.

D. Kalsone uzsvēra, ka šajās divās nedēļās, protams, ir jārēķinās ar to, ka darījumos būs viena eirocenta novirze par labu vienai vai otrai pusei. «Vienā gadījumā tā būs par labu pircējam, otrā – par labu pārdevējam. Taču kopumā viss izlīdzinās,» sacīja D. Kalsone. Viņa arī noraidīja Neatkarīgās bažas par to, ka atsevišķi tirgotāji varētu būt savus kases aparātus saprogrammējuši tā, ka konvertācijā radušos starpību vienmēr segtu pircējs.

«Tā noteikti nav sistēma. Šie atsevišķie gadījumi ir tikai cilvēciskais faktors,» bilda D. Kalsone.

Lai atvieglotu atlikuma aprēķinu, SEB banka ir izveidojusi iepirkšanās kalkulatoru, kas aprēķina, cik vajadzētu izdot, ja par pirkumu tiek maksāts latos vai latos un eiro. Šis kalkulators ir pieejams mobilā tālruņa lietotājam jebkurā brīdī un vietā, kur darbojas mobilie sakari, pieejams internets un ir piekļuve eiro.seb.lv mājaslapai. Lai to lietotu, nav nepieciešams autorizēties vai būt SEB bankas klientam.

Savukārt citi Neatkarīgās lasītāji bija pamanījuši, ka pēkšņi, līdz ar eiro ieviešanu, dārgāka kļuvusi autobusa biļete no Talsiem līdz Lubezeres pagriezienam. Agrāko 0,75 latu jeb 1,07 eiro vietā tagad biļetes cena ir 1,15 eiro. Arī brauciens no šīs pieturas līdz Rīgai tagad maksā par vienu eirocentu dārgāk – agrāko 5,69 eiro vietā – tagad 5,70 eiro.

Lati joprojām mīļāki

Lai gan Latvijā eiro kā oficiāls maksāšanas līdzeklis jau darbojas sesto dienu, vairākums pircēju joprojām norēķinās ar latiem. Igaunijā, pārejot uz eiro, jau pirmās nedēļas beigās tikai atsevišķi pirkumi tika veikti Igaunijas kronās, un igauņu kolēģi tirgotāji Latvijā cer, ka arī mūsu pircēji drīz pāries uz norēķiniem eiro vai kartēm, jo šobrīd viņiem esot ļoti grūti strādāt – cilvēki ejot uz veikaliem kā uz valūtas maiņas punktu, par pirkumu norēķinoties latos vai arī latos un eiro vienlaikus, kas rada vēl lielākas jukas.

«Likums to atļauj, taču mēs tomēr aicinām pircējus iespēju robežās pieturēties pie vienas valūtas, lai atvieglotu darbu pārdevējiem. Igaunijā ar kronām un eiro par vienu pirkumu maksāja tikai 4% pircēju, Latvijā šādu gadījumu ir ievērojami vairāk,» zināja stāstīt D. Kalsone.

Daudzo pircēju norēķināšanās ar latiem ātri iztukšo skaidras naudas rezerves veikalos. Lai gan visas lielās lielveikalu ķēdes pirms gadumijas apgalvoja, ka ir gatavi eiro ieviešanai un ir sagatavojuši pietiekamas skaidras naudas rezerves, atsevišķos veikalos eiro ātri pietrūka. Piemēram, piektdien Iki lielveikalā Lidoņu ielā 27 pusdienas laikā uzraksts vēstīja, ka norēķiniem tiek pieņemti tikai eiro vai kartes.

«Respektējot šo uzrakstu, kas faktiski ir pretrunā ar likumu, pircēji maksāja ar kartēm vai eiro. Taču vienai pircējai, kura maksāja ar eiro par pirkumu, pārdevēja piedāvāja izdot atlikumu latos. Pircēja bija sašutusi, jo visus savus skaidras naudas ietaupījumus jau bija samainījusi eiro un tagad šī latu atlikuma dēļ viņai būs vai nu jāmeklē veikals, kurā tos pieņems, vai arī jāmēro ceļš uz pilsētas centru, uz kādas bankas filiāli,» Neatkarīgajai stāstīja Neatkarīgās lasītāja Anna, kura pati jau ar pirmo eiro ieviešanas dienu par pirkumiem norēķinās ar karti.

Uz naudas maiņu – rindas

Nedēļas nogalē pie bankomātiem, arī iemaksu/izmaksu bankomātiem, veidojās garākas vai īsākas rindas. Turklāt daļa cilvēku tos izmantoja kā pašapkalpošanās valūtas maiņas punktu – iemaksāja latus un uzreiz izņēma eiro.

Swedbank eiro projekta biznesa virzienu vadītājs Dzintars Kalniņš Neatkarīgajai atzina, ka klientu plūsma Swedbank filiālēs ir pieaugoša. Ja parasti dienā tiek apkalpoti ap 8000 klientu, tad pagājušajā nedēļā vienā darba dienā divas reizes vairāk. Rindā klientiem bijis jāgaida aptuveni 35–45 minūtes Rīgas filiālēs, 40 līdz 60 minūšu – filiālēs ārpus Rīgas.

«Kā arī tika prognozēts, lielākoties plūsmas un gaidīšanas laika palielinājumu rada skaidras naudas darbības – latu maiņa uz eiro. Ilgāko laiku prasa monētu skaitīšana un apstrāde, turklāt uz filiālēm tiek nestas gan latu, gan eiro monētas,» teica Dz. Kalniņš.

Daļa SEB bankas filiāļu strādāja arī aizvakar – sestdienā. SEB bankas valdes locekle Ieva Tetere atzina, ka desmit filiālēs (tajās, kas ārpus tirdzniecības centriem) sestdienā tika veiktas vairāk nekā 3000 transakciju, kas ir 30% apmērā no 3. janvārī filiālēs veiktā transakciju daudzuma. Tas ievērojami samazināja rindā gaidīšanas laiku – tas vidēji ir bijis vien trīs minūtes. Sestdienā līdz pulksten 16 kopā no SEB bankas bankomātiem tika izņemti 2,2 miljoni eiro, savukārt iemaksāti – 421 tūkstotis latu.