Tas, ka izaugsmes nosacījumi vājinās, ārējā vide signalizēja visu pērno gadu, īpaši gada otrajā pusē. Taču uzrāviens būvniecībā šos signālus veiksmīgi noslāpēja un ļāva sasniegt straujāko izaugsmi pēdējo gadu laikā. Gada sākumā izaugsme ir noslīdējusi līdz 2.8%, kas Latvijas ekonomikai ir visai mērens temps. Ātrie dati norāda uz pieticīgu būvniecības izaugsmi – 6%. Pakalpojumu nozarēs izaugsme ir bijusi 3%, bet rūpniecības apjoms saglabājies iepriekšējā gada līmenī.

Latvijas ekonomikas veikumā šogad būs pamanāms nestabilās ārējās vides iespaids un eksporta ieguldījums, vismaz gada pirmajā pusē, būs minimāls. Galvenais uzsvars šobrīd ir pārvirzījies uz iekšzemes patēriņu. Jo vairāk ienāks datu, jo precīzāk varēs noteikt ekonomikas turpmāko gaitu. Aktuālākais jautājums ir – kā veiksies būvniecībai? Cik brīvu jaudu un cik spēcīgs saglabāsies pieprasījums? Riski, ko rada straujais izmaksu kāpums ir visai izteikti, jo ietekmē daudzu projektu īstenošanu. Ekonomikas pieauguma prognoze šim gadam ir 3.5%.

Tālākās perspektīvas joprojām ir nenoteiktas, kaut pazīmes liecina, ka negatīvie faktori sāk sevi izsmelt, kaut arī strauji pozitīvu pavērsienu iespējas nav saskatāmas. Riska noskaņojums pēdējo mēnesi ir saglabājies spēcīgs un finanšu tirgi auguši. Atbalsts no centrālajām bankām turpinās un pienāk ziņas arī par labiem makro datiem, piemēram, Ķīnas un ASV. Tomēr izaugsmes aina joprojām ir nevienmērīga, jo īpaši eirozonā, kur pēdējos mēnešos rūpniecības un pakalpojumu noskaņojums ir gājis pretējos virzienos. Šāda nenoteiktība gada pirmajā pusē saglabāsies. Tikmēr nepārliecinoši, bet vairāki apsteidzošie dati norāda uz situācijas uzlabošanos gada otrajā pusē. Ļoti nozīmīgs faktors globālajai un arī Latvijas ekonomikai būs tirdzniecības sarunu starp ASV un Ķīnu iznākums un tam, kā šajā sakarā virzīsies disputs starp ASV un ES.

Dainis Gašpuitis, SEB bankas ekonomists