Kā ziņo statistiķi, valdība pērn ir noslēgusi budžetu ar iztrūkumu 295.4 miljonu eiro jeb 1 % no IKP apmērā. Veiksmīgās izaugsmes dēļ valsts parāds ir sarucis no 40% līdz 35.9% no IKP. No vienas puses 1% deficīts nav nekas ārkārtējs, ekonomika aug, kas ļauj tāpat mazināt parāda attiecību pret IKP un iesilstot ES fondu apgūšanai, milst nepieciešamība pēc līdzfinansējuma. Un kur vēl daudzās citas nepieciešamības.
Taču no otras puses skatoties, mēs nespējam savilkt galus apstākļos, kad ekonomika atrodas labā izaugsmes fāzē. Nevedas arī pieteiktās reformas veselības nozarē, kā dēl tika palielināts deficīts. Situācija pagaidām ir stabila un parāda mērogs nav dramatisks. Taču riski ir nākotnē. Krīzes apstākļos tas ļoti ātri akumulēsies un var kļūt par nopietnu slogu valsts budžetam un sabiedrībai nākotnē. Ir saprotami argumenti un daudzās nepieciešamības. Taču kaimiņiem neiet vieglāk, bet tie ir spējuši panākt vēlamo.
Igaunijas budžeta deficīts pērn bija 0.5% no IKP. Taču viņiem nav ko pārmest, jo valsts parāds ir starp zemākajiem ES – vien 8% no IKP un šo gadu plāno budžetu noslēgt ar pārpalikumu 0.5% apmērā. Tajā pašā laikā lietuvieši pērno gadu spēja noslēgt ar pārpalikumu 0.7% apmērā un samazināt valsts parādu par 1.3 miljardiem eiro jeb no 39.4% līdz 34.2%. Šogad Lietuva nomērķējusi uz pārpalikumu 0.4% apmērā. Lai arī varam teikt, ka zviedri ir citās pozīcijās, sabiedrības gaidas pēc valsts pakalpojumu kvalitātes uzlabojumiem ir tikpat milzīgs. Tur šogad tiek mērķēts uz pārpalikumu 0.33% no IKP. Zviedrijas valdības parāds ir noslīdējis zem 35% jeb zemākajam līmenim pēdējo 40 gadu laikā.
Labie izaugsmes gadi paskries ātri un pienāks arī sarežģīts periods, kad gribēsies ”paņemt patēriņa kredītu”, lai izdzīvotu līdz labākiem laikiem. Bet jautājums ir – ko darīt, ja nosacījumi pasaulē mainīsies un attiecīgi skatījums uz mums kā potenciālo aizņēmēju? Tad var nākties savilkt jostas ciešāk, nekā gribēsies. Tādēļ samērīgi, bet tomēr aktīvākai virzībai uz bezdeficīta budžetu tuvākajos gados ir jābūt par vienu no top valdības prioritātēm. Spiediens uz budžetu turpmākajos gados būs milzīgs – palielināt algas, uzlabot infrastruktūru būs primāri izaicinājumi. Taču tas ir jāveic kopsolī ar neērtajām, bet nepieciešamajām strukturālajām reformām.
Dainis Gašpuitis, SEB bankas ekonomists
