Jūlijā, salīdzinot ar jūniju, patēriņa cenu līmenis palielinājās par 0,2%. Būtiskākais kāpums bija pakalpojumiem (+0,5%), kamēr precēm cenu līmenis pieauga par 0,1%. Kāpums jūlijā bija nedaudz netipiski ierastajam cenu ciklam. Taču ekonomika pārliecinoši sāka atbrīvoties no COVID19 tvēriena, kas atdzīvināja patēriņu un attiecīgi arī cenas. Būtiskākā ietekme uz cenu izmaiņām bija cenu kāpumam degvielai, pārtikai, alkoholam un veselības aprūpei, kā arī cenu kritumam apģērbam un apaviem un mājokli. Rezultātā jūlijā gada inflācija atgriezās pozitīvajā teritorijā – 0.5%.

Domājams, ka augustā cenās atspoguļosies tradicionālā sezonalitāte, kas liks cenu līmenim atkal atgriezties deflācijas zonā. Straujā atgūšanās ir izvēdinājusi bažas par deflācijas spirāles nostiprināšanos. Tuvākajos mēnešos deflācijai labvēlīgi apstākļi vēl saglabāsies, taču uz gada beigām inflācija atgriezīsies. Naftas cenu prognozes sola minimālu, bet pieaugumu. Pamazām piedāvājums samērojas ar pieprasījumu, samazinot cenu krituma iespējas. Tikmēr pārtikas sadārdzināšanās turpināsies, kaut tirgū arvien pārliecinošāk sevi pieteiks jaunais spēlētājs, kā dēļ periodiski iespējami arī cenu kari. ANO pārtikas cenu indekss jūlijā pieauga otro mēnesi pēc kārtas, sasniedzot 94.2 punktus. Līdzīgi kā jūnijā augu eļļu, piena produktu un cukura cenu pieaugums kompensēja cenu samazināšanos gaļai, labības cenu indeksam saglabājoties nemainīgam. Kopumā labības raža pasaulē solās būt laba un zemais graudaugu pieprasījums no enerģētikas sektora nozīmē vāju cenu spiedienu no izejvielu puses.

Mazumtirdzniecības apjomi jau ir palielinājušies virs pirmskrīzes līmeņa un īstermiņā vēlme iepirkties var uzturēt labu patēriņa aktivitāti, palielinot arī cenu spiedienu. Ilgākā termiņā patēriņa un arī cenu izmaiņas diktēs apstākļi darba tirgū un algās, kas varētu nākamgad strauji atgūties. Tas atkal uzsildīs inflāciju, īpaši pakalpojumu cenas.

Dainis Gašpuitis, SEB bankas ekonomists