2018. gada novembrī rūpniecības produkcijas apjoms samazinājās par 0.6%. To ietekmēja ražošanas apjoma kritums elektroenerģijas un gāzes apgādē (-12.2%). Savukārt pieaugumu turpināja apstrādes (+3.3%) un ieguves rūpniecība (+12.1%). Būtiski, ka apjomus turpināja kāpināt gan kokrūpniecība (+3.2%), gan gatavo metālizstrādājumu ražošanas nozare (+4.8%). Tikmēr pārtikas rūpniecībā bija kritums 2.9% apmērā.

Tas, ka kopējie apjomi samazinās šobrīd ietekmēs kopējos IKP rādītājus. To galvenokārt nosaka elektroenerģijas tirgus un laikapstākļi, kas arī turpmāk svārstīs (gan uz augšu, gan leju) kopējo apjomu izmaiņas. Būtiskāk, ka mērenā tempā turpina augt apstrādes rūpniecības apjomi.

Šonedēļ Caixin apstrādes rūpniecības PMI indekss ir noslīdējis zem 50 punktu atzīmes, kas signalizē par lejupslīdes fāzi Ķīnas rūpniecībā, kas ir slikts signāls pasaules ekonomikai. Tas pastiprina nervozitāti un vairo piesardzību arī citos reģionos, tai skaitā eirozonā, kur noskaņojums nozarē pēdējos mēnešos ir ievērojami vājinājies. Neskatoties uz to, neliels kāpums 3-3.5% apmērā Latvijas apstrādes rūpniecībā varētu turpināties. Tas balstītos joprojām salīdzinoši labajā konkurētspējā, īpaši elastībā pielāgojoties tirgus izmaiņām. Tāpat nozīmīgs balsts būs iekšējais patēriņš. Pie šādas nelielas izaugsmes, atšķirības veikumā starp dažādām nozares apakšnozarēm un uzņēmumiem pastiprināsies. Patlaban prognozēt negatīvus attīstības scenārijus ir pāragri, bet jāuzsver nepieciešamību stiprināt konkurētspēju, jo visasāk izmaiņas izjutīs vājākie.

Dainis Gašpuitis, SEB bankas ekonomists