Kā liecina ātrais novērtējums, IKP 2. ceturksnī ir palielinājies par pieticīgu 2.1%. Pieauguma tempu krišanās bija neizbēgama, taču pašreizējā palēnināšanās īstenojas pārsteidzoši strauji. To daļēji apstiprina visai trūcīgā ātrā novērtējuma pavadošā informācija, kas tik vien norāda, ka izaugsme galvenokārt turpina balstīties privātajā patēriņā. Tā pieaugums ir tikpat slābans un, šķiet, varētu kļūt vēl piesardzīgāks, kas vēl vairāk nositīs izaugsmes tempu. Šāds pastiprinošs efekts var sākt īstenoties, ja izaugsme noslīdēs zem 2% un publiski aktualizēsies krīzes retorika.
Jāpiezīmē, ka biju optimistiskāks gaidās. Kopumā Austrum un Centrāleiropas reģionā izaugsmes tempi krīt, taču ne tik izteikti. Tur vidējais pieaugums 2. ceturksnī tiek prognozēts 3.5% apmērā, atsevišķās valstīs kā Rumānija, Polija pieaugums gaidāms 4-5% apmērā. Jautājums ir, kas šobrīd notiek ar būvniecību un tās izaugsmes perspektīvām. Tāpat atliek tikai minēt, kā otrajā ceturksnī veicies eksportam. Taču viss norāda uz to, ka tā turpmākais eksporta kāpums būs lēnīgs, vai pat iespējama stagnācija. Visticamāk, palēnināsies arī apstrādes rūpniecības izaugsme. Ļoti iespējams, ka nedaudz palēnināsies, bet neapstāsies darba algas pieaugums un bezdarba kritums.
Svarīga būs ārējā vides attīstība. Patlaban trūkst pazīmju, ka globālā izaugsmes palēnināšanās būtu sevi izsmēlusi. Un noskaņojuma indeksi turpina signalizēt. Piemēram, jūlijā eirozonas ekonomiskā noskaņojuma indekss nokritās līdz 40 mēnešu zemākajam līmenim (102.7). Neliels patērētāju noskaņojuma uzlabojums nebija pietiekams, lai kompensētu noskaņojuma kritumu pakalpojumu, mazumtirdzniecības, būvniecības un rūpniecības nozarēs. Ārējās vides nenoteiktība, ko nosaka tirdzniecības konfliktu turpināšanās, globālās izaugsmes bremzēšanās, kā arī tuvojošais Brexit tieši un netieši turpinās nospiest noskaņojumu un izaugsmes tempu Latvijā un eirozonā. Turklāt rudenī iespējami jauni tirdzniecības konfliktu uzliesmojumi.
Tādēļ arī ekspektācijas, ka nākamgad izaugsme varētu atgūties, šķiet, vājinās par spīti tam, ka centrālās bankas drīzumā plāno atjaunot, pastiprināt monetāro stimulēšanu. Gada atlikušajā laikā lielākā uzmanība gan globāli, gan arī šeit, Latvijā, būs pozitīvu ziņu un signālu medīšanai, kas atgrieztu izaugsmei dzinuli un riska apetīti. Neskatoties uz strauji izbalējušo sniegumu, recesijas iespēja Latvijā joprojām ir minimāla. Tomēr risku līmenis ir audzis, kas palielina politiķu rīcības nozīmi un atbildību par ekonomiskajiem un sociālajiem procesiem valstī.
Dainis Gašpuitis, SEB bankas ekonomists
