Augustā gada inflācija sasniedza 2.8%. Lielākā ietekme patēriņa cenām augustā bija cenu kāpumam ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, mājokli, alkoholu, tabakas izstrādājumiem, dažādu preču un pakalpojumu grupai, veselības aprūpei, kā arī cenu kritumam pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem.

Turpmākajos mēnešos inflācija turpinās atrasties zem 3% atzīmes. Jūtamākās pārmaiņas turpinās būt vērojamas pakalpojumu cenās. Potenciāls atdzīvināt inflāciju ir enerģijas cenām, kas visdrīzāk, izpaudīsies nākamgad. Ja šogad vidējā naftas cena prognoze ir 73 dolāri, tad nākamajam gadam tā ir 85 dolāri par barelu. Pasaulē valdošais sausums signalizē par graudaugu iespējamo sadārdzināšanos, kas vēlāk atsauksies arī citās preču grupās, piemēram, gaļas un tās izstrādājumu cenās. Lai arī graudaugu krājumi pasaulē ir pietiekami, tie koncentrēti atsevišķās valstīs, izteikti Ķīnā. Tādēļ no šo valstu rīcības būs atkarīgas pārtikas cenu izmaiņas pasaulē. Līdz šim inflāciju no stāvākām izmaiņām notur lēni, bet augošā globālā inflācija. Šim gadam inflācijas prognoze ir 2.5%, nākamajam gadam 2.8%. Tādejādi kopumā inflācijas temps pirktspējas pieaugumam nekaitēs.

Eirozonā inflāciju ir atdzīvinājušas pieaugošās enerģijas cenas, kas to pēdējo trīs mēnešu laikā ir noturējušas pie 2%. Jūlijā saskaņotais patēriņa indekss sasniedza 2.1%. No četrām lielākajām ekonomikām, tikai Itālijā inflācija bija mazāka par 2%. Šāds kāpums, visdrīzāk, ir īslaicīgs, un pateicoties bāzes efektam, inflācija rudenī un ziemā noslīdēs līdz 1.5%. Pieņemot, ka zems darba samaksas pieaugums saglabājas, inflācija tuvākajos divos gados būs zem 2%. Pamatinflācija aptuveni 1% apmērā ir kopš 2013. gada un tāda saglabāsies līdz 2019. gada beigām. Pārtikas cenu pieaugums sausuma dēļ ir tuvākā termiņa augšupvērsts risks. Tāpat liels jautājums ir par otrreizējā enerģijas cenu kāpuma ietekmi uz citām precēm un pakalpojumiem.

Dainis Gašpuitis, SEB bankas ekonomists