Jūlijā piedzīvojām spēcīgu cenu līmeņa pazemināšanos 1% apmērā, ko galvenokārt noteica sezonālie faktori un degvielas cenas samazināšanās. Pēc šādiem atplūdiem, gada inflācija noslīdēja līdz 2.9%. Lielāko ietekmi uz inflācijas kāpumu gada izteiksmē veido pārtikas, alkohola, mājokļa, kā arī dažādu izklaides un atpūtas pakalpojumu sadārdzināšanās.

Konstruējot inflācijas turpmāko uzvedību, izskatās, ka šā gada augstākais inflācijas punkts ir aiz muguras. Respektīvi, inflācija savu augstāko virsotni sasniedza aprīlī 3.4%, un turpmāk, līdz ar izaugsmes palēnināšanos, globālā fona vājināšanos, inflācijas temps Latvijā pierims, kaut atsevišķos sektoros gaidāmi uzplaiksnījumi.

Ārējais fons norāda uz inflācijas vides vājināšanos. Piemēram, eirozonas (Vācijā, Francijā un Itālijā) inflācija jūlijā samazinājās līdz 1.1% un, iespējams, turpmākajos mēnešos turpinās iet mazumā. Šobrīd tempa palēninājumu nosaka enerģijas ietekmes uz inflāciju kritums, kas ņemot vērā bažas par globālo izaugsmi, varētu turpināties.

Pārtikas sadārdzināšanās turpināsies, kaut šobrīd pienāk pozitīvas ziņas par iespējamo ražu, kas kāpumu padarītu mazāk izteiktu. Taču jārēķinās, ka nelabvēlīgi laikapstākļi var strauji situāciju sagriezt kājām gaisā. Āfrikas cūku mēra plosīšanās Āzijā nozīmē, ka cenu kāpums turpināsies cūkgaļai. Nozīmīgu ietekmi uz inflāciju atstās gaidāmais tarifu pieaugums siltumenerģijai, kā arī lēciens atkritumu izvešanas pakalpojumiem. Augustā uzrādīsies arī akcīzes nodokļa samazinājuma ietekme alkoholam. Sagaidu, ka vēl ar zināmu inerci cenās turpinās uzrādīties straujais algu kāpuma efekts. kam ir pamats pamazām kristies. Piezemētākam skatījumam uz ekonomikas un patēriņa perspektīvām nedaudz jāpiezemē cenu kāpumu pakalpojumiem. Inflācijas prognoze šim gadam ir 2.9%.

Dainis Gašpuitis, SEB bankas ekonomists