Par spīti satricinājumiem finanšu nozarē, nervozitāti globālo notikumu ietekmē, tai skaitā par starptautiskās tirdzniecības kariem, gada 1. ceturksnī Latvijas IKP ir audzis par 4.3%.

Gada pirmajos mēnešos rūpniecības veikums bija labs – +3%. Tikmēr eksporta pieaugums pārsteidza – divos mēnešos +15%. Arī tirdzniecība “gāja no rokas”, par ko liecina kāpums mazumtirdzniecībā par 5%. Tāpat nav šaubu par notiekošo būvniecības nozarē, kur iesācies izteikts buma periods – +35%. Arī pārējos pakalpojumu sektoros sagaidāms veselīgs kāpums.

Turpmāko ceturkšņu veikumu ietekmēs globālie procesi, jo īpaši eirozonā. Janvārī ekonomikas noskaņojums sasniedza augstāko līmeni pēckrīzes periodā. Kaut vēlāk mazinājās, tas joprojām ir pietiekami augsts. Līdzīga virzība vērojama OECD ekonomikas izaugsmes norādes indeksam, kas, kaut arī krities, norāda uz stabilu izaugsmi šogad. Līdz ar to ārējie apstākļi solās būt labvēlīgi, kaut ģeopolitiskie un tirdzniecības karu riski saglabājas. Iekšzemē, pateicoties situācijai darba tirgū, algu kāpumam, valdīs labvēlīga augsne tālākam patēriņa pieaugumam. Neliela aktivitāte ir sagaidāma nekustamā īpašuma nozarē. Pozitīvo ainu bojā kritums ostu (-18.2%) un dzelzceļa (-15.4%) kravu apgrozījumā. Sagaidāms, ka apgrozījuma kritums šogad turpināsies. Aktivitātes kritums turpinās dominēt finanšu nozarē, kur iespējami arī krasi negatīvi pavērsieni. Turklāt jau aizgājušo notikumu lielākā ietekme sāks izpausties turpmākajos periodos. Pērn, ekonomikai uzrādot pieaugumu 4.5%, tā sasniedza izaugsmes augstāko punktu un, sagaidāms, ka pieauguma temps pakāpeniski palēnināsies. Ņemot vērā globālo ciklu un izteikti negatīvās tendences atsevišķos sektoros, šā gada izaugsmes prognoze ir 3.7%.

Dainis Gašpuitis, SEB bankas ekonomists