Gašpuitis: Ekonomikas prognoze šogad – mākoņu daudzums palielināsies, bet negaiss nav gaidāms

Pārspējot optimistiskākās prognozes un spītējot notikumiem finanšu sektorā, Latvijas IKP pērn ir audzis par 4.8%. Par iespaidīgo kāpumu galvenokārt jāpateicas straujajam izrāvienam būvniecības nozarē. Atzīstamu ieguldījumu izaugsmē ir devusi informācijas un komunikāciju nozare. Šai nozarei ir labs izaugsmes potenciāls arī turpmāk. Taču arī šī nozare, paralēli daudzām, saskarsies ar arvien izteiktāku darbinieku trūkumu, kas ierobežos izaugsmes iespējas. Gada sākums pasaules ekonomikā iezīmējis izaugsmes nosacījumu vājināšanos. Vācijas un Itālijas ekonomiku faktors ir padarījis blāvākas arī eirozonas ekonomikas perspektīvas.

Tāpat noskaņojumu ekonomikā turpina ietekmēt daudzās neskaidrības, kas skar tirdzniecības saspīlējumu starp ASV un Ķīnu, Brexit un daudzi citi ģeopolitiskie notikumi. Sekojot šīm tendencēm, arī Latvijas ekonomikas apgriezieni šogad palēnināsies, galvenokārt eksporta izaugsmes sarežģījumu dēļ. Kā būtisks risks joprojām ir bezvienošanās Brexit scenārijs, kas var īslaicīgi nobremzēt vairāku nozaru darbību. Lai arī riski un nenoteiktība ir augusi, Latvijas ekonomikas perspektīvas saglabājas pozitīvas. Stabilizējošs faktors būs ES fondi, kas turpinās karsēt būvniecības nozari, gan veicinās investīcijas. Aktuāls paliek jautājums ir par būvniecības nozares spējām audzēt jaudu un efektivitāti, lai vadītu augošās izmaksas un noturētu kāpumu.

Sagaidāms, ka turpināsim vērot izaugsmi informācijas un komunikāciju pakalpojumos, kas tuvākajos gados kļūt par nozīmīgu izaugsmes un nodarbinātības dzinēju. Grūti prognozēt izmaiņas transporta un uzglabāšanas nozarē, taču pašreizējās tendences norāda uz nelielu pozitīvu ieguldījumu.

Tirdzniecības partneru attīstības grūtības nozīmēs lēnāku eksporta pieaugumu, kā arī vājāku un nevienmērīgāku izaugsmi apstrādes rūpniecībā. Labs atbalsts nozarei būs vietējais patēriņš. Šajos apstākļos iekšzemes patēriņš būs viens no ekonomiskās aktivitātes dzinuļiem. Bezdarbam būs tendence sarukt, bet nosacījumi darba tirgū uzturēs spiedienu palielināt atalgojumu. Darbaspēka resursu ierobežojumu problēma kļūs arvien akūtāka. To risināšana ir uzturēt investīcijas ražīguma palielināšanā apstākļos, kad izaugsmes nosacījumi vājinās. Nozīmīga loma būs arī valdības spējai turpināt un uzsākt nepieciešamās strukturālās reformas, lai atraisītu ekonomikas izaugsmes potenciālu. Šā gada IKP pieauguma prognoze ir 3.5%.

Dainis Gašpuitis, SEB bankas ekonomists