Priekšlikums, piemērot samazināto pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi plašākam pārtikas produktu klāstam, budžetā radītu zaudējumus līdz 80 miljoniem eiro, uzskata Finanšu ministrija.

Kā zināms, Saeimas deputāte Jūlija Stepaņenko kopā ar citiem pie frakcijām nepiederošajiem deputātiem un Zaļo un zemnieku savienības parlamentāriešiem rosinājusi pienam, maizei, svaigai gaļai, olām un vairākiem skābpiena produktiem no 2021. gada 1. janvāra piemērot PVN samazināto 5% likmi.

Kā norādījusi Stepaņenko, galvenais likumprojekta mērķis ir izskaust ēnu ekonomiku un radīt vienlīdzīgas konkurences noteikumus vietējiem pārtikas produktu ražotājiem, lai palielinātu to produkcijas pieprasījumu, vienlaicīgi mazinot nodokļu slogu sociāli vismazāk aizsargātai iedzīvotāju grupai, iegādājoties ikdienas patēriņam pirmās nepieciešamības pārtikas preces.

Finanšu ministrija secinājusi, ka PVN likmes piemērošana 5% apmērā maizei un graudaugu izstrādājumiem budžetā radītu zaudējumus 22 miljonu eiro apmērā, svaigai gaļai – 22 miljonu eiro apmērā, zivīm – četru miljonu eiro apmērā, bet pienam, sieram un olām – 31 miljona eiro apmērā. Kopumā budžeta zaudējumi aplēsti 79 miljonu eiro apmērā.

Savukārt, piemērojot samazināto PVN likmi 12% apmērā pilnīgi visai pārtikai, negatīvā ietekme uz budžetu indikatīvi varētu sasniegt aptuveni 200 miljonus eiro.

Ministrijas ieskatā, samazinātā PVN likme nav efektīvākais veids sociālo jautājumu risināšanai un ne vienmēr likmju samazināšanas rezultātā tiek samazinātas konkrēto preču vai pakalpojumu cenas, kā rezultātā zaudē valsts budžets.

Tikmēr Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) runājot par to, kā veicas sarunās par samazināto pievienotās vērtības nodokļa likmi augļiem un dārzeņiem, pauda cerību, ka finanšu ministram un zemkopības ministram izdosies vienoties par kompromisu.