Šis gads sācies ar ievērojamu pieaugumu darba spēka nodokļu ieņēmumos. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN), sociālās apdrošināšanas iemaksu un veikto norēķinu par solidaritātes nodokli ieņēmumi šā gada janvārī, salīdzinot ar 2017. gada janvāri, palielinājās par 38,2 miljoniem eiro jeb 12,6% (tai skaitā 6,2 miljoni eiro veselības finansēšanai). Ārvalstu finanšu palīdzības ieņēmumi šā gada janvārī bija par 34,1 miljons eiro jeb 43,0% lielāki nekā pērn janvārī, kas iezīmē, galvenokārt, Kohēzijas politikas ES fondu projektu īstenošanas aktivizēšanos. Kopējo ieņēmumu palielinājums sekmēja konsolidētā kopbudžeta pārpalikuma kāpumu janvārī līdz 172,8 miljoniem eiro, kas ir par 51 miljonu eiro vairāk nekā 2017. gada janvārī.
Konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi janvārī bija 879,8 miljoni eiro, par 83,1 miljonu eiro jeb 10,4% lielāki nekā pērn janvārī. Tostarp kopbudžeta nodokļu ieņēmumi palielinājās par 45,0 miljoniem eiro jeb 6,9%, tomēr tie bija mazāki nekā budžetā plānots. Kopbudžeta nodokļu ieņēmumu plāns janvārī tika izpildīts par 98,8% un ieņēmumi bija par 8,5 miljoniem eiro mazāki nekā plānots. Labi pildījušies IIN ieņēmumi (6,4 miljoni eiro jeb 4,6% virs plāna) un sociālās apdrošināšanas iemaksas (2,3 miljoni eiro jeb 1,3% virs plāna), ko sekmēja ienākumus saņēmušo darba ņēmēju skaita pieaugums un darba samaksas kāpums valstī. Jāizceļ IIN ieņēmumu palielinājums mazumtirdzniecības un vairumtirdzniecības nozarēs, kā arī operāciju ar nekustamo īpašumu nozarē.
Lai arī pievienotās vērtības nodokļa (PVN) iemaksu apmērs šā gada janvārī palielinājās par 11,2%, kas vērtējams kā nozīmīgs kāpums, tomēr PVN ieņēmumi bija par 6,1 miljonu eiro jeb 2,9% zemāki nekā 2017. gada janvārī. PVN ieņēmumu plāns arīdzan netika izpildīts (92,0%), ieņēmumiem esot par 17,8 miljoniem eiro mazākiem nekā plānots. Zemāki PVN ieņēmumi skaidrojami ar strauju (par 59,2%) PVN atmaksu palielinājumu, salīdzinot ar 2017. gada janvāri. Būtisko atmaksu palielinājumu sekmēja izmaiņas likumā “Par pievienotās vērtības nodokli”, samazinot atmaksas termiņus pārmaksai, kam neizpildās tūlītējas atmaksas nosacījumi.
Akcīzes nodokļa ieņēmumi šā gada janvārī bija par 4,4 miljoniem eiro jeb 6,0% lielāki nekā janvārī gadu iepriekš, tomēr tie par 2,7 miljoniem eiro jeb 3,4% atpalika no plānotā apmēra. Atbilstoši Valsts ieņēmumu dienesta sniegtajai informācijai, plāna neizpilde ir skaidrojama ar cigarešu patēriņa samazināšanos, kā arī vienam nodokļu maksātājam piešķirto nodokļa samaksas termiņa pagarinājumu par akcīzes nodokli alkoholiskajiem dzērieniem.
Konsolidētā kopbudžeta izdevumi janvārī palielinājās mēreni. Izdevumu apmērs bija 707,0 miljoni eiro, par 32,1 miljonu eiro jeb 4,8% vairāk nekā 2017. gada janvārī. Galvenokārt vērojams preču un pakalpojumu (par 9,9 miljoniem eiro jeb 10,5%), kapitālo izdevumu (par 8,9 miljoniem eiro jeb 28,2%), subsīdiju un dotāciju (par 7,8 miljoniem eiro jeb 5,9%), kā arī sociālo pabalstu (par 7,7 miljoniem eiro jeb 3,1%) palielinājums, salīdzinot ar janvāri pērn. Subsīdiju un dotāciju, kā arī kapitālo izdevumu kāpums ir skaidrojams ar pieaugošiem izdevumiem ES fondu projektu īstenošanai, bet preču un pakalpojumu izdevumi kāpuši pieaugošu ieguldījumu autoceļu uzturēšanai dēļ. Savukārt pieaugošie sociālo pabalstu izdevumi ir saistīti ar augstākiem izdevumiem vecuma pensijām. Straujākas ekonomikas izaugsmes rezultātā pērn pakāpeniski sarucis reģistrētā bezdarba līmenis (par 0,9 procentpunktiem mazāk nekā 2016. gadā), kas samazināja arī bezdarbnieku pabalstu saņēmēju skaitu. 2017. gada decembrī bezdarbnieku pabalstu saņēmēju skaits bija par 15,8% mazāks nekā 2016. gada decembrī. Tādējādi šā gada janvārī ir samazinājušies izdevumi bezdarbnieku pabalstiem. Mazāki nekā pērn janvārī bijuši arī izdevumi slimības pabalstiem.
Līdzīgi kā 2017. gadā, arī šā gada janvārī kopbudžetā mazāki bijuši procentu izdevumi un iemaksas ES budžetā. Šie izdevumi samazinājušies attiecīgi par 3,2 miljoniem eiro jeb 7,2% un 2,4 miljoniem eiro jeb 42,3%.
Izceļams ir ieņēmumu pieaugums pašvaldību budžetā. Pašvaldību budžeta ieņēmumi janvārī palielinājās par 24,3 miljoniem eiro jeb 14,0% un pieauguma temps bija straujākais kopš finanšu krīzes. IIN ieņēmumi palielinājušies par 17,7 miljoniem eiro jeb 18,1%, kāpums vērojams arī transfertiem no valsts pamatbudžeta. IIN ieņēmumu ievērojamo kāpumu šogad, salīdzinot ar 2017. gada janvāri, ietekmēja arī 2017. gada IIN atlikumu ieskaite pašvaldību budžetā. Sakarā ar 2016. gada kopējo IIN prognozes neizpildi, 2017. gadā iepriekšējā gada saņemtie IIN atlikumi tika novirzīti valsts budžeta kompensācijas pašvaldībām daļējai samazināšanai. Nozīmīgs palielinājums vērojams arī pašvaldību budžeta izdevumiem, tomēr tas bijis mazāks nekā ieņēmumu palielinājums. Izdevumi pieauguši par 17,6 miljoniem eiro jeb 13,3%, lielākoties palielinoties kapitālajiem izdevumiem (par 10,2 miljoniem eiro jeb 80,9%), ko sekmēja aktīvāka ES fondu projektu īstenošana.
FM informē, ka atbilstoši likumam “Par valsts budžetu 2018. gadam” vispārējās valdības budžetā (pēc Eiropas kontu sistēmas metodoloģijas) 2018. gadā tiek plānots deficīts 1,0% no IKP apmērā.
Foto: Pixabay
