Lai gan ekonomikas izaugsme pēdējos ceturkšņos ir nedaudz samazinājusies un darba tirgu skārusi lielākā metālu ražošanas uzņēmuma darbības pārtraukšana, bezdarba līmenis Latvijā turpina jūtami samazināties un otrajā ceturksnī darba meklētāju īpatsvars ir nokrities līdz 10,7% – zemākajam līmenim kopš 2008.gada, liecina jaunākie CSP darbaspēka apsekojuma rezultāti.
Salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni darba meklētāju īpatsvars sarucis par 1,2 procentpunktiem, bet salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo ceturksni – par 0,8 procentpunktiem, raksta portāls “Apollo”.
«Atšķirībā no dažu iepriekšējo ceturkšņu situācijas, kad bezdarba samazināšanos bija ietekmējusi arī iedzīvotāju ekonomiskās aktivitātes samazināšanās, šogad bezdarbs krītas tikai jaunu darbavietu veidošanās ietekmē. Vienlaikus sarucis arī ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju skaits, kas tāpat signalizē par situācijas uzlabošanos darba tirgū,» norāda finanšu ministrs Andris Vilks (V).
Kā liecina dati par aizņemtajām darbavietām, tās pēdējā gada laikā visvairāk veidojušās veselības un sociālās aprūpes, būvniecības, kā arī informācijas un komunikācijas pakalpojumu (IT) nozarēs, kur kopējais aizņemto darba vietu skaits palielinājies gandrīz par deviņiem tūkstošiem. Īpaši jāatzīmē IT nozare, kur šā gada otrā ceturkšņa sākumā aizņemto darba vietu skaits bijis par 10% lielāks nekā pirms gada, un tā arī ir viena no nedaudzajām nozarēm, kurā strādājošo skaits ievērojami pārsniedz pirmskrīzes laika maksimumu.
Savukārt darbavietu skaits pēdējā gada laikā ir samazinājies apstrādes rūpniecībā, šajā gadījumā atspoguļojot praktiski tikai AS «Liepājas metalurgs» darbības pārtraukšanas ietekmi, kā rezultātā darbavietu skaits metālu ražošanas nozarē un visā apstrādes rūpniecībā kopumā samazinājies aptuveni par diviem tūkstošiem. Otra nozare, kur strādājošo skaits pretēji apstrādes rūpniecībai pakāpeniski ir samazinājies visus pēdējos gadus, ir finanšu pakalpojumu nozare.
Kā skaidros Finanšu ministrijā, galvenais darbavietu veidotājs pēc krīzes ir bijis privātais sektors, bet šogad nedaudz palielinājusies arī sabiedriskā sektora loma, pirmkārt, augot darbavietu skaitam pašvaldību sektorā. Kā liecina dati par aizņemtajām darbavietām, privātajā sektorā to skaits šā gada pirmā ceturkšņa beigās bijis par 6,5 tūkstošiem jeb 1,2% lielāks nekā pirms gada, kamēr sabiedriskajā sektorā strādājošo skaits gada laikā audzis par 2,7 tūkstošiem jeb 1%. Savukārt reģionālā skatījumā lielākais darbavietu radītājs ir Rīgas reģions, pēdējā laikā īpaši Pierīga, un salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo laiku būtiski audzis strādājošo skaits arī Zemgales reģionā – par 4,1%, krietni pārsniedzot pārējās Latvijas pieauguma rādītājus.
Tajā pašā laikā sociāli visnelabvēlīgākajā Latgales reģionā situācija darba tirgū īpaši neuzlabojas, un, lai gan bezdarba līmenis arī tur pakāpeniski samazinās, tas sasniegts uz iedzīvotāju aizbraukšanas un zemākas ekonomiskās aktivitātes rēķina, kamēr darbavietu skaits turpina samazināties. Pēc neliela pieauguma iepriekšējos gados, šā gada pirmā ceturkšņa beigās aizņemto darbavietu skaits Latgalē bijis par 0,9% mazāks nekā pirms gada, kamēr visur citur Latvijā strādājošo skaits ir pieaudzis.
Kopumā skatoties situācijas attīstību šā gada laikā, redzams, ka darba tirgus uzlabojumi pakāpeniski kļūst lēnāki, atspoguļojot nedaudz vājāko ekonomikas izaugsmi un darbspējas vecuma iedzīvotāju skaita pakāpenisko samazināšanos, norāda ministrijā.
Valsts ieņēmumu dienesta dati rāda, ka darba ņēmēju skaita pieaugums, kas pirmajā ceturksnī bija tuvu 1%, pēdējos mēnešos sarucis uz pusi, un šāda tendence visdrīzāk turpināsies arī turpmākajos mēnešos. Līdzās jau minētajiem faktoriem tālāku situācijas uzlabošanos darba tirgū šogad vājinās arī Krievijas konflikts, kura tiešā ietekme uz nodarbinātību Latvijā gan būs nebūtiska, taču, bremzējot kopējo ekonomikas izaugsmi, saruks arī jaunu darbavietu veidošanās iespējas.
