Valdība ir salīdzinoši veiksmīgi tikusi galā ar Covid-19 pandēmijas pirmā uzliesmojuma radītajām sekām, ziņojumā norāda Fiskālās disciplīnas padome (FDP).
FDP kopumā pozitīvi vērtē valdības darbu Covid-19 krīzes pirmā viļņa pārvarēšanā. Tiek norādīts, ka arī sabiedrības attieksme pret valdības institūciju darbu krīzes situācijā (līdz septembrim) ir samēra pozitīva. Oktobrī publiskotie sabiedrības aptaujas rezultāti liecina, ka 35% aptaujāto izjūt lepnumu par valdības darbu krīzes laikā, bet 50,5% uzskata, ka ārkārtējās situācijā valsts spēj pildīt funkcijas tik pat labi vai pat labāk.
“Lai arī Latvijas atbalsta programma ir bijusi mazāk ambicioza, salīdzinot ar Lietuvu un Igauniju, it sevišķi dīkstāves pabalsta jomā, tā ir bijusi efektīvāka un mazāk ietekmēs valsts parāda līmeni. Vienlaicīgi aptaujā tika noskaidrots, ka iedzīvotāju viedoklis par valsts atbalstu nav īpaši pozitīvs,” pausts paziņojumā.
Piektdien, 6. novembrī, valdība lems par ārkārtējās situācijas izsludināšanu Latvijā. Padome savā uzraudzības ziņojumā rekomendē, ka valdības fiskālai politikai vajadzētu būt elastīgai atkarībā̄ no apstākļiem – ja ekonomiskā situācija pasliktinās, varētu būt nepieciešams papildus fiskālais stimuls.
“Diemžēl, epidemioloģiskā situācija pasliktinās, un izskatās, ka būs nepieciešams papildus fiskālais stimuls,” pausts paziņojumā.
Paziņojumā norādīts, ka 2020. gada 1. un 2. ceturkšņa IKP rezultāti, un 3. ceturkšņa ātrais IKP novērtējums dod cerību, ka FM prognozētā IKP lejupslīde -7% 2020. gadā nepiepildīsies. Lai šī prognoze piepildītos, būtu jānotiek apmēram 14% IKP lejupslīdei 4. ceturksnī.
“Latvijā ekonomiskā noskaņojuma rādītāji kopumā ir sliktāki nekā lielākajā daļā tirdzniecības partnervalstīs, pat neskatoties uz to sliktāku situāciju Covid-19 otrā uzliesmojuma kontekstā. Tas liecina par Latvijas uzņēmēju piesardzību un neziņu ko tie varētu pieredzēt tuvākos mēnešos,” pausts paziņojumā.
FDP norādīja, ka oktobrī joprojām ir novērojama nodokļu iekasēšanas apjoma pieauguma tendence – pamatbudžetā tika iekasēts par 13% vairāk nodokļu nekā 2019. gada oktobrī, bet valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu iekasēšana pārsniedza iepriekšējā gada līmeni par 4%. Tas varētu būt saistīts gan ar ekonomiskās situācijas uzlabošanos, gan patēriņa struktūras izmaiņām – pēc Covid-19 perioda ir samazinājušies izdevumi izklaidei, restorāniem, tūrismam, bet preču pirkumi un degvielas patēriņš ir pieaudzis.
