EK: Latvijai ekonomikas izaugsmes prognoze samazināta līdz 2,3%

Eiropas Savienībā (ES) šogad ir vērojami ekonomikas izaugsmei labvēlīgi apstākļi, liecina Eiropas Komisijas (EK) sagatavotais pētījums “Ekonomikas prognoze – 2015. gada pavasaris”. Tikmēr Latvijai izaugsmes prognoze šogad samazināta līdz 2,3%.

Eiropas valstīs vienlaikus var konstatēt vairākus ekonomikai labvēlīgus faktorus. Naftas cenas joprojām ir relatīvi zemas, pasaulē ir vērojama stabila ekonomikas izaugsme, turpinās eiro kursa kritums, un Eiropas Savienībā tiek īstenota labvēlīga ekonomikas politika.

Monetārajā jomā finanšu tirgus ievērojami ietekmē Eiropas Centrālās bankas īstenotā kvantitatīvās stimulēšanas politika, un līdz ar to pazeminās procentu likmes un tiek sagaidītas labākas iespējas saņemt kredītus. Tā kā fiskālajā jomā kopumā ES tiek īstenota neitrāla pieeja – nedz stingra, nedz arī pavisam brīva – arī fiskālā politika būs piemērota izaugsmes vajadzībām. Laika gaitā ir sagaidāmi arī rezultāti no īstenotajām strukturālajām reformām un Investīciju plāna Eiropai.

Līdz ar to var sagaidīt, ka 2015. gadā reālais IKP visas ES mērogā pieaugs par 1,8 %, bet eirozonā – par 1,5 %, t. i., attiecīgi par 0,1 % un 1,2 % procentpunktiem vairāk, nekā tika prognozēts pirms trim mēnešiem. Attiecībā uz 2016. gadu Komisija prognozē izaugsmi par 2,1 % visas ES mērogā un par 1,9 % eirozonā.

Galvenais IKP izaugsmes dzinējspēks ir iekšzemes pieprasījums, turklāt šogad vēl ir sagaidāms privātā patēriņa apjoma kāpums, bet nākamgad – jauns pavērsiens ieguldījumu jomā.

“Latvijas ekonomika saglabā pozitīvu attīstības prognozi arī pēc EK pavasara datiem un joprojām aug straujāk nekā ES vidējie rādītāji, taču izaugsmes prognoze kopš februāra ir samazināta no 2.9% uz 2.3% šogad un no 3.6% uz 3.2% nākamā gadā,” norāda par eiro un sociālo dialogu atbildīgais Komisijas priekšsēdētāja vietnieks Valdis Dombrovskis.

Dombrovkis skaidro, ka galvenais faktors izaugsmes prognozes samazināšanai ir Ukrainas krīze un Krievijas ekonomikas lejupslīde, jo Latvijas ekonomika joprojām ir jūtīga pret Krievijas rubļa svārstībām un Krievijas tirgus ieņem nozīmīgu lomu Latvijas preču un pakalpojumu eksportā:”Latvijai būtiski koncentrēties uz sistemātisku un nopietnu atbalstu uzņēmējiem apgūstot jaunus eksporta tirgus un savlaicīgu darbu, lai ātrāk apgūtu visus Latvijai pieejamos ES fondu līdzekļus, kas sniegtu nozīmīgu atbalstu uzņēmējdarbības stimulēšanai.”

Tikmēr Ekonomikas un finanšu, nodokļu un muitas lietu komisārs Pjērs Moskovisī norāda, ka pavasaris ir atnācis ar tik labām ziņām Eiropas ekonomikai, kādas nav pieredzētas vairākus gadus: pozitīvu pavērsienu ir veicinājuši gan ārējie faktori, gan politikas iniciatīvas, kuru pirmos rezultātus tagad varam novērtēt: “Tomēr iesāktais ir jāturpina, lai panāktu, ka ekonomikas atlabšana nav tikai sezonāla parādība. Pasākumi ieguldījumu un reformu jomā, kā arī atbildīga fiskālā politika ir galvenie priekšnosacījumi, kas jāievēro, lai nodrošinātu Eiropai nepieciešamās darbavietas un ekonomikas izaugsmi.”

  • Jānis Labrencis

    Atlika Putinam pakratīt ar pirkstu un mūsu veiksmes stāsts pārvērtās par pasaku ar bēdīgām beigām.