Lai darba tirgū ilgāk noturētu cilvēkus vecumā virs 50 gadiem, Labklājības ministrija ar Eiropas Savienības finansējumu aicinās pielāgoties darbavietas, lasīs lekcijas un organizēs apmācības.

Darbinieki varēs apgūt papildu prasmes, lai darbu pirmspensijas vecumā nezaudētu. Šā projekta ietvaros cilvēkiem būs pieejama arī ārstnieciskā vingrošana un masāžas, un, kas ir visinteresantākais, – tiks izstrādāta rokasgrāmata «novecošanas vadīšanai».

Iedzīvotāju šādā vecumā iesaiste Eiropas finansētā programmā nav nejauša, jo cilvēki vecumā no 50 gadiem ir lielākā bezdarbnieku grupa, proti, gandrīz 40 procentu no Latvijā reģistrētajiem bezdarbniekiem ir pārsnieguši šo gadu slieksni. Lai gan līdz oficiālajam pensionēšanās vecumam iedzīvotājiem būtu jāstrādā vēl vismaz desmit gadu, realitātē cilvēki zaudē darbu; tas visbiežāk notiek veselības problēmu vai nepietiekama izglītības līmeņa dēļ, raksta NRA.lv.

Labklājības ministrijas (LM) speciālisti norāda, ka bezdarba līmenis vecuma grupā no 50 līdz 64 gadiem ir gandrīz desmit procentu. Turklāt šajā vecuma grupā ir ievērojami lielāks ilgstošā bezdarba risks nekā gados jaunākiem iedzīvotājiem. Kopumā Latvijā vecumā no 50 līdz 74 gadiem strādā 290 100 cilvēku, ziņo Centrālās statistikas pārvalde.

Lai ilgāk paturētu darbā cilvēkus, kuri pārsniedz 50 gadu vecumu, LM plāno veikt dažādus pasākumus un ir noteikusi, kuri iedzīvotāji saņems atbalstu. «Bezdarba risks šajā gadījumā nozīmē to, ka cilvēkam ir iespējama vai konstatēta veselības stāvokļa neatbilstība veicamajam darbam vai arodslimību pazīmes,» Neatkarīgajai skaidro LM speciāliste Marika Kupče, «šo darbinieku izglītība nepārsniedz vidējo vispārējo, profesionālo vai arodizglītības līmeni, cilvēkam pastāv objektīvi apstākļi saistībā ar nepieciešamību aprūpēt kādu no ģimenes locekļiem, kas kavē veikt normāla darba laika darbu astoņas stundas dienā piecas darba dienas, kā arī, ja cilvēks ir nodarbināts nepilnu darba laiku un saņem mazāk par 80 procentiem no minimālās algas.»

Nodarbinātības valsts aģentūra īstenos vairākas aktivitātes, piemēram, izvērtēs darba vidi un cilvēkresursu potenciālu darbavietā, proti, vai darba organizācija ir piemērota gados vecāko darbinieku potenciāla izmantošanai. Izvērtēšanas rezultātā plānots sniegt rekomendācijas un sagatavot plānu situācijas uzlabošanai, kā arī sniegs atbalstu tā īstenošanai. Cilvēki, kuri būs pieteikušies šajā projektā, saņems konsultācijas, piemēram, par veselības un fiziskā stāvokļa uzlabošanu. Cilvēkiem būs iespējams apgūt arī papildu prasmes darba turpināšanai esošajā amatā vai citā, kas piemērots veselības stāvoklim.

Viena no interesantākajām sadaļām šajā projektā ir veselības uzlabošanas pasākumi. Labklājības ministrija stāsta, ka cilvēkiem tiks nodrošināti ārstniecības pakalpojumi kursa veidā, piemēram, ārstnieciskā vingrošana, fizikālās medicīnas procedūras, manuālā terapija, masāžas, nodarbības pie fizioterapeita, kas palīdzēs atjaunot veselību un ilgāk noturēties darba tirgū. Viens cilvēks varēs saņemt ārstniecības pakalpojumus veselības stāvokļa uzlabošanai 250 eiro apmērā. Šie veselības uzlabošanas pasākumi nebūšot saistīti ar valsts apmaksātajiem veselības aprūpes pakalpojumiem, tāpēc neietekmēs rindu garumu medicīnas iestādēs.

Projekts tiks dāsni finansēts – tā kopējās izmaksas ir 10,5 miljoni eiro, no kura valsts nauda būs 1,5 miljoni eiro.

UZZIŅAI

• Latvijā bezdarba līmenis vecuma grupā no 50 līdz 64 gadiem ir 9,6%
• Eiropas Savienības dalībvalstīs šis rādītājs ir vidēji 6,7%
• Latvijā cilvēki vecumā no 50 gadiem veido 38,3% no visa bezdarbnieku skaita, un to īpatsvars nodarbināto kopskaitā palielinās katru gadu

Avots: Labklājības ministrija

Inga Paparde

Foto:Alexas_Fotos/https://pixabay.com/en/users/Alexas_Fotos-686414//https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/