Līdz šim Latvijā ārvalstu investori, kuri šeit ieguvuši termiņuzturēšanās atļaujas (TUA), lielākoties iegādājušies nekustamo īpašumu, nevis ieguldījuši līdzekļus kapitālsabiedrību pamatkapitālā vai finanšu līdzekļus – kādā Latvijas kredītiestādē.

Kamēr notiek diskusijas par grozījumiem Imigrācijas likumā, kas ietekmēs tieši imigrantus investorus, vietējā nekustamā īpašuma tirgū jūtama nervozitāte. Pēc turīgajiem ārvalstu investoriem tīko arī citas valstis, piedāvājot līdzīgas vai pat vienkāršākas programmas.

Pēdējos gados TUA izsniegšana palīdzējusi būtiski piesaistīt ārvalstu investīcijas un uzlabot nekustamā īpašuma attīstītāju tirgu Latvijā. Viņi to arī nenoliedz, un par to marta beigās tika spriests Latvijas nekustamo īpašumu darījumu asociācijas rīkotajā diskusijā Kā attīstīsies nekustamā īpašuma tirgus Latvijā. Nekustamā īpašuma biznesa pārstāvji ir satraukušies, kā iespējamie kārtējie grozījumi ietekmēs šo biznesu. Viens no nedrošības iemesliem ir arī konkurence, ar ko Latvijai ir un būs jārēķinās. Pēdējo divu gadu laikā, piemēram, Bulgārija, Kipra, Grieķija, Ungārija, Īrija, Malta un Portugāle ir vai nu izveidojušas, vai mainījušas imigrantu investoru programmas un turīgo imigrantu investoru piesaistei labvēlīgus nosacījumus. Vairākas no iepriekš nosauktajām valstīm piedāvā pastāvīgās uzturēšanās atļaujas, ja tiek veiktas investīcijas, bet dažas neprasa pat to. Pašlaik Latvijas programmas starptautiskie konkurenti ir Bulgārija, Kipra, Grieķija, Ungārija, Īrija, Malta, Portugāle, Spānija, Lielbritānija, atzīts pētījumā, kurā pērn vērtēta Latvijas imigrantu investoru programma. Piemēram, Bulgārija, Malta un Kipra investoram pastāvīgās uzturēšanās atļauju un pilsonību piešķir pēc 5 gadiem, Ungārija – pēc 8 gadiem. Nosacījumus tuvākajā laikā grasās pārskatīt Spānija.

Martā notikušajā diskusijā tika prezentēti pat vairāki pētījumi. Vienā no tiem uzsvērts, ka īpašumus Latvijā iegādājas labi situēti cilvēki un nereti viņi vispirms nopērk dzīvokli, bet pēc tam šeit uzsāk uzņēmējdarbību. Pētījumi apliecinot, ka vismaz 75% nekustamā īpašuma īpašnieku neizīrē dzīvokli tajā laikā, kamēr paši dzīvo ārzemēs. Toties maksā šeit komunālos un visādus citus maksājumus, papildinot Latvijas budžetu.

Investoru TUA programma tika ieviesta 2010. gada vidū. No 2011. gada līdz 2013. gadam ir būtiski pieaudzis pirmreizējo atļauju skaits, sacīja Ekonomikas ministrijas uzņēmējdarbības konkurētspējas departamenta direktore Ilze Beināre. Viņa iepazīstināja ar pētījuma rezultātiem par TUA ietekmi uz investīciju piesaisti. Piemēram, 2004. gadā pirmreizējo TUA atļauju bija tikai 2061, bet 2013. gadā – 7353. Kopš 2010. gada kāpums ir stabils:

2010. gadā izsniegtas 2495 TUA, 2011. – 4824, 2012. gadā – 6365 un 2013. gadā jau iepriekš minētās 7353 TUA. Pērn saistībā tikai ar investīcijām tika izsniegtas 3410 TUA, kas nav pat puse no kopējā uzturēšanās atļauju skaita. Savukārt investīciju apjoms pērn, salīdzinot ar 2012. gadu, ir pieaudzis par vairāk nekā 110 miljoniem eiro, raksta NRA.lv.

Savukārt Latvijas Privātbanku asociācijas prezidents Toms Veidemanis, atsaucoties uz vēl citu Latvijas biznesa imigrācijas programmas analīzi, kopējo ieguldījumu summu uz vienu pieteikumu nosauca 262 108 eiro. Nopērkot Latvijā nekustamo īpašumu, pircējs iegādājas arī mēbeles, algo dārznieku, šo un to pielabo vai remontē savā īpašumā, viņš šeit ēd, izklaidējas, nopērk mašīnu, maksā komunālos maksājumus, tāpēc patiesais ieguldījums esot daudz lielāks. Tādējādi uz katru pieprasīto minimālā ieguldījuma eiro ieguldītājs nodrošinot Latvijas ekonomikai ieguvumu vidēji 2,38 eiro apmērā. Tiek prognozēts, ka piecu gadu laikā kopš programmas uzsākšanas Latvija no turīgajiem imigrantiem investoriem varētu iegūt vairāk nekā divarpus miljardus eiro. Tomēr Latvija ar savu viszemāko konkurētspējas reitingu starp Baltijas valstīm varētu piedzīvot vislielāko tiešo ārvalstu ieguldījumu apjoma samazināšanos, un sanāk, ka mūsu valsts starptautisko konkurentu pulciņam piebiedrojas arī Lietuva un Igaunija.

***

VIEDOKĻI

Aivars Zvirbulis, projekta Amatciems attīstītājs, pieļāva – ja Latvijā termiņuzturēšanās atļauju programmu ārvalstu investoriem likvidēs, tas nebūs pasaules gals. Tomēr labāk būtu to saglabāt. Viņš uzskata, ka vieta ir jāpadara dārga un populāra, lai īpašumu var dārgāk pārdot, nevis jābūvē jau ekskluzīvā vietā. Piemēram, Jūrmala daudziem raisa nostalģiskas atmiņas, bet Latvijā ir citi reģioni, kurus attīstīt, lai īpašumu pārdotu pārtikušiem ārzemniekiem. Diskusijas laikā viņš izstāstīja, ka Amatciemā kāda baltkrievu ģimene par miljonu latu ierīkoja spa. Un izdarīja to tāpēc, ka vieta ir skaista, nevis tālab, lai pelnītu. «Visticamāk, viņi nekad to neatpelnīs,» sacīja A. Zvirbulis. Toties viņi novērtē to vietu, kurā dzīvo.

*

Ilze Beināre, Ekonomikas ministrijas uzņēmējdarbības konkurētspējas departamenta direktore, informēja par to, kā mainījusies nepieciešamība pēc uzturēšanās atļaujām. Sākotnēji tās tika prasītas studiju, darba, ģimeņu apvienošanās dēļ, tagad – galvenokārt saistībā ar investīcijām. Šī programma Latvijai piesaistījusi gandrīz 560 miljonus eiro ārvalstu tiešajās investīcijās.

***

Tipiska ieguldītāja raksturojums

(Aptaujā izvēlēta konkrēta dzīvojamā māja Jūrmalā, kurā īpašumus iegādājušies 45 ārvalstnieki, saņemot termiņuzturēšanās atļaujas)

Valodas, kurās runā lielākā daļa ieguldītāju: krievu un angļu.

Vecums: 43 gadi.

Vīrieši: 75%.

Sievietes: 25%

(daudzi vīrieši iegādātos nekustamos īpašumus reģistrē uz savas laulātās draudzenes vārda).

Cilvēku skaits ģimenē: vidēji 3,4 cilvēki.

Aptuveni 80% tuvāko ģimenes locekļu ir saņēmuši uzturēšanās atļauju pēc ieguldītāja pieteikuma iesniegšanas.

Vidējie ienākumi vienam ieguldītājam: 64 000 eiro mēnesī.

Valsts piederība:

45% Krievija,

25% Ukraina,

14% Uzbekistāna,

11% Gruzija,

5% Afganistāna.

Avoti: SIA Deloitte Latvia, SIA BDO Tax

***

Termiņuzturēšanās atļauju izsniegšanas ietekme uz Latvijas ekonomiku 2013. gadā

Ieguldījuma apmēri nekustamajā īpašumā: 142 300 eiro Rīgā un pilsētās, 71 150 eiro ārpus Rīgas plānošanas reģiona vai republikas pilsētām.

Ieguldījumi nekustamajā īpašumā no visiem ieguldījumu veidiem: 82,4% jeb gandrīz 300 000 000 eiro.

Ar nekustamā īpašuma iegādi saistītie izdevumi: tiešie papildu izdevumi iegādes brīdī (ieskaitot nodokļus), piemēram, īpašuma uzlabošana, dārznieks, dizains, papildu iekārtu vai mēbeļu iegāde: vidēji 36 324 eiro; papildu izdevumi gada laikā (ieskaitot nodokļus), tajā skaitā komunālie maksājumi: vidēji 19 900 eiro.

Katrs 4. ieguldītājs iegādājas automašīnu par vidējo cenu 56 980 eiro.

Katrs 5. ieguldītājs iegādājas papildu nekustamo īpašumu par vidējo cenu 85 470 eiro.

Antra Gabre