Kopējais ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā 2010.gada jūlijā, salīdzinot ar jūniju, palika nemainīgs. Cenu kāpums bija raksturīgs preču realizācijai vietējā tirgū (par 0,4%), savukārt eksportētās produkcijas cenas samazinājās par 0,7%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Izlasot bijušā Dienas darbinieka, tagad labi atalgota bankas eksperta un nu jau ierasti Dombrovska valdības slavinātāja Pētera Strautiņa rakstu „Gāzes nodokli atlikt nedrīkst” (publicēts 6.augustā) sākotnēji pasmaidīju. Kārtējā demagoģiskā paskvila slēpjoties aiz „neatkarīga” eksperta maskas. No sērijas-viss ko dara Dombrovskis un Co ir labi – tie, kas iebilst vai ko mēģina mainīt-nejēgas un populisti. Nekā jauna.

Būvniecības uzņēmums «RBSSKALS» nupat vismaz pieciem Bulgārijas strādniekiem izsniedza darba apģērbu un viņi sāka darbu «Gaismas pilī». Latvijas celtnieki par lēmumu būvdarbos piesaistīt viesstrādniekus ir satriekti, ziņo «Latvijas Avīze».

Par dinamisko graudu cenu kāpumu labības audzētāji var priecāties, taču rupjmaizes un smalkmaizīšu cienītājiem jārēķinās ar iespējamu maizes cenu kāpumu rudenī.

Vasaras beigās turpina pieaugt pieprasījums pēc graudu kaltēm liecina metāla apstrādes uzņēmuma “LIA D” pārdošanas apjomi. Tas varētu būt skaidrojams ar zemnieku vēlmi graudus ilgstoši uzglabāt un pārdot vēlāk, kad būs pieaugušas graudu cenas.

Vietējo dārzeņu ražotāju cenas uzrāda mērenu pieaugumu, kas tālāk ietekmēs pārstrādes uzņēmumu darbu un pārtikas cenas nākamajā ziemā.

Klāt ir brīdis, kad vidusskolu absolventi sāk iesniegt dokumentus augstskolā, un kā katru gadu pie Latvijas Universitātes vai pie Tehniskās universitātes izveidojas garu garās vidusskolas absolventu rindas, kuras tad steidz iemūžināt prese un filmē televīzijas.

Pakāpeniski arvien skaidrāk atsedzas skaudra patiesība, ka krīzes aizsegā bija iecerēts pēdējais cēliens Latvijas valsts uzņēmumu prihvatizācijā. Proti, bija iecerēts piesavināties Latvijas valsts galvenās vērtības, kuras tai ir vēl palikušas – Latvijas lielākos uzņēmumus.

No 2010.gada 1.jūlija atvērtas jaunas ievedmuitas tarifu kvotas rūpniecības ražojumiem, kas ļauj Latvijas uzņēmējiem no trešajām valstīm ievest preces ar pazeminātu vai nulles tarifa likmi.

Jau vairākus gadus Latvijas veikalos ir nopērkams krējums un krējuma izstrādājums, sviests un sviesta izstrādājums. Rūjienas saldējuma ražotāji uzskata, ka līdzīgu regulējumu nepieciešams ieviest arī saldējuma nozarē.