Ārvalstu aviokompāniju piesaistīšanai Viļņas starptautiskā lidosta februārī samazinājusi lidostas nodevu apjomu. Tomēr, kā atzīst lidostas direktors Tomass Vaišvila, zemo cenu aviolīnijām šīs cenas joprojām ir par augstu.
Patreiz lidostas nodevu apjoms sastādot aptuveni 11 eiro un tas esot tikpat, cik par vienu pasažieri aviokompānijas maksājot Rīgā un Tallinā. Varšavā cenas esot nedaudz lielākas.
“Lētās lidsabiedrības ar šādu cenu nestrādā,” Vaišvila komentēja. “Mums ir zināmas Kauņas lidostas izmaksas – tas sastāda 3 līdz 4 eiro par pasažieri.”
Vaišvila teica, ka Viļņas lidostas durvis lētajām aviokompānijām tomēr neesot aizvērtas un, ja cena tās apmierinot, esot …

Centrālajā un Austrumeiropā izdoto “slikto” kredītu dēļ, Rietumeiropas bankām 2010. gadā varētu būt nepieciešams 40 miljardu eiro liels papildkapitāls, uzskata trešās lielākās ASV bankas JPMorgan Chase analītiķi. Tostarp Baltijas valstu kredīti Skandināvijas bankām izmaksās 8 miljardus eiro, atsaucoties uz LETA raksta rus.delfi.lv
Swedbank, SEB un Danske Bank var savajadzēties 8 miljardus eiro, austriešu Raiffeisen International Bank-Holding un Erste Group Bank – 5 miljardus eiro. Tajā par laikā JPMorgan Chase prognozē, ka “slikto” kredītu salīdzinošais apjoms varētu nesasniegt 20-40%, kā tas bija iepriekšējo krīžu laikā. Šodien banku sistēmas esot daudz spēcīgākas …

ASV prezidents Baraks Obama ceturdien Baltajā namā rīkos konferenci, lai runātu par samilzušajām valsts veselības aizsardzības sistēmas problēmām.
“Veselības aprūpes izmaksas grauj mūsu ekonomiku,” teica Melodija Bārnsa, Obamas vecākā iekšpolitikas padomniece.
Ik gadus ASV veselības aizsardzībai tiek tērēti aptuveni 2,5 triljoni dolāru, taču tuvu 46 miljoniem iedzīvotāju nav veselības apdrošināšanas polises un viņu iespējas saņemt nepieciešamo aprūpi ir ierobežotas. Ekonomiskās krīzes apstākļos arvien vairāk kļūst tādu, kuri nespēj maksāt vidēji 125$ lielo atlīdzību par parastu ārsta vizīti. Palielinās pieprasījums pēc valsts medicīnas centru pakalpojumiem, taču tā nodrošināšanai vajadzīgs papildu …

Dienvidāfrikas valdība paziņojusi, ka pārņems savā ziņā tās zemes reformas gaitā piešķirtās fermas, kuru zeme netiek izmantota lauksaimniecībai.
“Esmu devis rīkojumu ģenerāldirektoriem pieņemt lēmumus ar tūlītēju stāšanos spēkā, vadoties pēc principa: izmanto vai zaudē,” avīze Cape Times citē valsts lauksaimniecības ministru Lulu Ksingvanu.
1994. gadā Āfrikas Nacionālā Kongresa iesāktās zemes reformas ietvaros šobrīd melnādaino āfrikāņu rokās nonākusi lielākā daļa aparteīda režīma laikā baltajiem piederējusī zeme. Diemžēl liela daļa piešķirto platību guļ atmatā un netiek atbilstoši izmantotas.
www.capetimes.co.za

Ķīnas valsts vadītāji ar sabiedrības pārstāvjiem spriež, kā labāk pārvarēt ekonomisko krīzi
Ķīnas augstākie politiskie vadītāji 4. martā uzstājās paneļdiskusijās ar sabiedrības pārstāvjiem, runājot par nepieciešamību apvienot spēkus, lai kopīgi pārvarētu ekonomisko krīzi, kuras ietekme uz valsts saimniecību sāk kļūt jūtama.
“Visām partijām, organizācijām, sociālajiem slāņiem un etniskajām grupām nepieciešams vienoties, lai uzvarētu grūtības,” teica Ķīnas Tautas republikas prezidens Hu Dziņtao, uzrunājot nekomunistisko partiju pārstāvjus. “Šis gads būs īpaši svarīgs finansiālās krīzes pārvarēšanā,” Dziņtao turpināja, “vienmērīgas un relatīvi straujas ekonomiskās attīstības saglabāšanā, tautas labklājības veicināšanā un stabilitātes nodrošināšanā.”
Prezidents aicināja politiskos padomniekus “aktīvāk” …

Ukrainas Ārlietu ministrijas preses dienests ziņo, ka 5. martā šīs Tuvo Austrumu arābu valsts galvaspilsētā notiks Ukrainas un Kataras Ārlietu ministru tikšanās. Puses apspriedīs iespējamās Kataras investīcijas Ukrainas ekonomikas attīstībā.
Ukrainas Ārlietu ministrijas preses dienesta vadītājs Vasilis Kiriličs pastāstīja, ka šis ir viens no daudzajiem ministrijas soļiem, ko tā sper, lai pārvarētu valsti pārņēmušo finanšu un ekonomisko krīzi.
Kā ziņots agrāk, Ukraina februārī izteikusi lūgumu 14 valstīm saņemt aizdevumu budžeta deficīta segšanai.
www.ukranews.com

Polijas Valsts Atomaģentūras vadītājs Mihals Vaļigorskis uzskata, ka 2020. gadā valstī darbu varētu uzsākt pirmā atomelektrostacija.
Atomenerģija ir tīrākā un iespējami lētākā enerģija, teica profesors Vaļigorskis. Viņš arī norādīja, ka nesot sagaidāmi nekādi lieli iedzīvotāju un vides aktīvistu protesti, jo, pēc viņa domām, cilvēki izprotot jaunās paaudzes tehnoloģiju iespējas sniegt enerģētisko drošību un ekonomisko neatkarību no naftas un gāzes piegādēm.
Pēc Vaļigorska teiktā pašreiz esot priekšlaicīgi spriest par to, kurā tieši Polijas vietā jaunā atomstacija varētu tikt uzcelta.
www.polskieradio.pl
Foto: Garthhh

Desmit Āzijas valstu vadītāji, tiekoties gadskārtējā Dienvidaustrumu Āzijas Nāciju Asociācijas (ASEAN) sanāksmē Taizemē, parakstīja deklarāciju, kurā paredzēts līdz 2015. g. panākt šo valstu ekonomiku integrāciju un Eiropas Savienībai līdzīgas ekonomiskās un politiskās savienības izveidi. Vienīgā atšķirība – Āzijas valstis neplāno ieviest vienoto valūtu – eiro līdzinieci.
Publicētajā deklarācijā teikts: “ASEAN, lai saglabātu tās vietu reģionālajā arhitektūrā, nepieciešama efektīva atbilde finanšu krīzei.”
ASEAN ir dibināta 1967. gadā un tajā ietilpst Indonēzija, Taizeme, Malaizija, Singapūra, Brunejas sultanāts, Filipīnas, Kambodža, Laosa, Mjanma un Vjetnama. Iedzīvotāju skaita ziņā reģions ir nedaudz lielāks par Eiropas Savienību, sasniedzot …

General Motors paziņojusi, ka aprīļa sākumā tās Eiropas sektoram var aptrūkties nauda, tādējādi apdraudot aptuveni 300 000 darbavietu pastāvēšanu.
Uzstājoties Ženēvas autoizstādē, viens no vadošajiem GM darbiniekiem Fricis Hendersons teica: “Mēs mēģināsim izdzīvot, bet nevaram garantēt, ka tas izdosies.”
Šādi GM mēģina iespaidot samērā nesekmīgās sarunas ar to valstu valdībām, kuru teritorijās atrodas Detroitas autogiganta Eiropas rūpnīcas. Līdz šim tikai Aragonas valdība Spānijā nolēmusi GM piešķirt 200 miljonu eiro lielu palīdzību. Vācijas un Lielbritānijas attieksme pagaidām ir salīdzinoši vēsa.
Tieši GM Eiropas rūpnīcās strādājošo skaits nepārsniedz 50 000, taču piesaistīto un atkarīgo darbavietu …

2. martā Eiropas Savienības dalībvalstu vides ministri ar lielu balsu vairākumu noraidīja EK centienus piespiest Austriju un Ungāriju atcelt šajās valstīs spēkā esošos aizliegumus audzēt ģenētiski modificētu kukurūzu.
Kopš 2005. gada šī bija jau trešā reize, kad EK mēģina atcelt Austrijas aizliegumu, kas noteikts pret ASV korporācijas Monsanto “MON810” un Vācijas Bayer “T25” modificētās kukurūzas celmiem un otrais mēģinājums attiecībā pret Ungāriju.
Pret aizliegumu atcelšanu balsoja 22 ministri no 27 dalībvalstīm, “sastādot plašāko kvalificēto vairākumu, kāds jebkad bijis šīs tēmas sakarā,” teica Francijas vides ministrs Žans Luiss Boro.
Gan ĢMO aizstāvji, gan pretinieki …