Buceniece: Eksports uz vārgas izaugsmes takas

Tādi nepārdomāti politikas lēmumi kā tirdzniecības tarifu paaugstināšana un Breksits nelabvēlīgi ietekmē ne tikai pasaules ekonomikas izaugsmi un starptautiskās tirdzniecības plūsmas, bet arī mazo un atvērto Latvijas ekonomiku. Līdz ar ekonomikas izaugsmes bremzēšanos mūsu tirdzniecības partnervalstīs vājinās pieprasījums pēc Latvijā ražotām precēm, kā rezultātā eksports ir savārdzis, un šogad jau ceturto mēnesi redzam kritumu preču eksporta vērtībā. Augustā preču eksports eiro izteiksmē samazinājās par 2.1%, salīdzinot ar pērnā gada augustu. Daļu krituma var novelt uz cenu samazināšanos. Ražotāju cenas eksportētajai produkcijai šajā pašā periodā saruka par 1.4%. Tomēr plok arī eksportēto preču apjoms.

Augustā beidzot eksportā varējām novērot šī gada labās graudaugu un rapša ražas augļus. Augu valsts produktu eksporta vērtība palielinājās vairāk nekā divtik. Ar to gan bija par maz, lai kompensētu kritumu citās preču grupās. Vislielākais kritums bija vērojams mehānismu un mehānisko ierīču eksporta vērtībā, kam sekoja koks un tā izstrādājumi. Lielāko daļu koka un tā izstrādājumu eksporta veido Latvijā ražota produkcija. Dati par produkcijas izlaidi un jaunajiem pasūtījumiem kokapstrādē norāda, ka nozarē grūti laiki vēl saglabāsies un tātad šīs preču grupas eksportā arī nākamajos mēnešos, visticamāk, redzēsim mīnusus. Koks un tā izstrādājumi veido gandrīz piekto daļu no kopējā Latvijas eksporta, tāpēc norises šajā nozarē būtiski ietekmē arī kopējo eksporta ainu. Atšķirībā no koka mehānismu un mehānisko ierīču eksportā nereti liela loma ir reeksportam, tātad produkcijai, kas tiek saražota ārpus Latvijas. Augustā būtiski ir samazinājies turbo dzinēju reeksports, kas Latvijas ekonomiku tiešā veidā ietekmē maz. Šo efektu izslēdzot, eksporta vērtība augustā krituma vietā patiesībā ir uzrādījusi vārgu izaugsmi.

Gaidāms, ka arī turpmākajos mēnešos eksporta izaugsme saglabāsies vārga un atsevišķos mēnešos atkal redzēsim mīnusus. Tirdzniecības partneru ekonomikas turpinās bremzēties, arvien vairāk ierobežojot eksporta iespējas. Augu valsts produktu eksporta kāpums šīs nelabvēlīgās tendences, visticamāk, spēs tikai daļēji kompensēt. Eksportējošo nozaru, īpaši, apstrādes rūpniecības, uzņēmumi var saskarties ar mazākiem ienākumiem un rentabilitātes pasliktināšanos.

Agnese Buceniece, Swedbank Galvenā ekonomista Latvijā vietas izpildītāja

Nākošais raksts >