Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka darba meklētāju skaits pērn turpināja sarukt, lai gan lēnāk nekā iepriekš. Bezdarba līmenis samazinājās līdz 9.6%, kas ir par 0.3 procentpunktiem mazāk nekā 2015. gadā. Bezdarba līmeņa samazināšanās gan lielākoties skaidrojama ar krītošo iedzīvotāju skaitu. Nodarbināto skaita kāpumu gada pirmajā pusē nomainīja kritums, un gadā vidēji nodarbināto skaits samazinājās par 0.3% jeb nepilniem 3 tūkstošiem. Darba tirgus pērn ļoti labi atspoguļoja lēno ekonomikas izaugsmi, kuru bremzēja ES fondu projektu īstenošanas aizkavēšanās un saistītā krīze būvniecībā. Lēnā ekonomikas izaugsme mudināja uzņēmumus uzlabot savu darbības procesu efektivitāti un samazināt izmaksas, kas varētu daļēji izskaidrot nodarbināto skaita kritumu valstī.
Ņemot vērā, ka pērn iedzīvotāju skaits 15-74 gadu vecumā vidēji ir sarucis straujāk nekā nodarbināto skaits, nodarbinātības līmenis ir pakāpies līdz nepilniem 62%. Darbspējīgo iedzīvotāju aktivitātes līmenis ir vēl nedaudz pieaudzis un turpina turēties vēsturiski augstajā 68% līmenī. To galvenokārt izskaidro pirmspensijas vecuma iedzīvotāju skaita un ekonomiskās aktivitātes pieaugums, kā arī jauniešu skaita samazināšanās, kam raksturīgs zemāks aktivitātes līmenis.
Ņemot vērā sabiedrības novecošanos, tendence darba tirgū aizvien vairāk iesaistīt pirmspensijas un pensijas vecuma iedzīvotājus turpināsies.
Nodarbinātības izmaiņas nozaru griezumā pērn ir bijušas atšķirīgas. Lielākajās nozarēs būtiskākie nodarbināto skaita kritumi bija vērojami būvniecībā un iekšzemes tirdzniecībā, kā arī transporta un uzglabāšanas nozarē, bet nodarbināto skaitu audzēja rūpnieki. Aizvadītā gada ceturtajā ceturksnī gada griezumā dati uzrāda 20% nodarbināto skaita kritumu lauksaimniecības nozarē, ko ir grūti izskaidrot. Iespējams, ka tā ir aptaujas īpatnība vai izlases kļūda.
Šogad lielāka investīciju aktivitāte, kur liela loma būs savlaicīgai un raitai ES fondu projektu īstenošanai, varētu izcelt no krīzes būvniecību un radīt jaunas darba vietas. Jāņem gan vērā, ka jo vēlāk ieplūdīs ES finansējums, jo mazāku atspērienu tas varēs dot darba tirgum un ekonomikai kopumā. Stabila izaugsme Latvijas tirdzniecības partnervalstīs nozīmē augošu ārējo pieprasījumu. Ja apstrādes rūpniekiem izdosies audzēt eksporta apjomus, tad palielināsies pieprasījums pēc darbiniekiem attiecīgajās nozarēs. Ņemot vērā, ka Krievija turpinās aktīvāk izmantot savas ostas un mazināt tranzīta plūsmas caur Latviju, visticamāk, turpināsies nodarbināto skaita kritums tranzīta nozarē. Tomēr to, visticamāk, atsvērs pieaugums citās nozarēs. Bezdarba līmenis šogad atsāks sarukt straujāk, gadā vidēji samazinoties līdz aptuveni 8.5%.
Agnese Buceniece, Swedbank ekonomiste
