Beidz pastāvēt piena kvotu sistēma; lauksaimnieki ar neziņu raugās nākotnē

31.marts ir pēdējā diena pirms piena kvotu sistēmas atcelšanas Eiropas Savienībā (ES), tai skaitā Latvijā. Lauksaimnieki ar neziņu gaida, vai piena kvotas būs pārsniegtas un draud sods, vienlaikus ar satraukumu skatoties nākotnes virzienā un cerot, ka situācija lauksaimniecības nozarē beidzot uzlabosies.

Jau rīt, 1. aprīlī, tiks atceltas piena kvotas, taču vēj joprojām nav zināms, vai tās pārpildīs vai nē. Vēl pirms pusotra mēneša Latvijai tika prognozēta kvotu pārsniegšana par 1%, kas nozīmē to, ka Latvijai tas varētu izmaksāt vairāk nekā divus miljonus eiro.

Lauksaimniecības datu centra (LDC) direktora vietniece Erna Galvanovska janvāra beigās izteicās, ka šajā gadā ražošanas griesti tiks pārsniegti par 1%, taču papildus problēmas var radīt fakts, ka daudzas piensaimniecības cenšas samazināt tauku procentu pienā, lai izvairītos no kvotu pārsniegšanas, taču pastāv risks, ka nāksies maksāt sodu par tīšu tauku procenta samazināšanu.

Savukārt marta vidū zemkopības Jānis Dūklavs mierināja, ka Latvijai, visticamāk, nedraud prognozētā piena kvotu pārsniegšana par 1%.

Par kvotu pārsniegšanu neziņā aizvien atrodas arī lauksaimnieki. Kā LNT Ziņām atklāj zemnieku saimniecības Sporas saimniece Daiva Vikmane, 1. aprīlis daudziem būs nacionālie svētki, jo kvotas atcelts, bet vēl joprojām neviens nezina, vai tās pārpildīs vai nepārpildīs.

Ar neziņu tiek gaidīta ne tikai kvotu iespējamā pārsniegšana, bet arī nākotne bez kvotām – kā tas ietekmēs cenu un vai grūtības, kas sākušās pēc Krievijas noteiktā embargo, visbeidzot beigsies.

Saskaņā ar Eiropas Komisijas (EK) jaunāko ziņojumu prognozēts, ka pēc kvotu sistēmas atcelšanas sagaidāma strauja piena ražošanas palielināšanās un ievērojams pieprasījuma pieaugums. Taču lielāko pienu piegādātāju vidū Latvija diemžēl netiek minēta, kas nozīmē, ka būtisku piena ražošanas apjomu tā nepiedzīvos.

Tomēr arī mūsu lauksaimnieki cer, ka labāki laiki nozarē sagaidāmi un piena kvotu atcelšana ir pirmais solis uz pozitīvām pārmaiņām.

  • Jānis Labrencis

    No lauksaimnieciskās ražošanas darbu plānošanas un vadības mēs esam no ASV atpalikuši vismaz par 30 gadiem. Tieši tik gadu atpakaļ līdz ar datortehnikas attīstību, ASV to sāka izmantot ražošanas vadībā un plānošanā. Tam nolūkam visu fermu dati tika ievadīti vienotā datu bāzē. Tad salīdzina lauksaimniecīskās ražošanas iespējas ar konkrētu preču pieprasījumu vietējā un pasaules tirgū. Rezultātā rekomendāciju veidā iesaka palielināt vai samazināt konkrēto preču ražošanu.