Eiropas standarta platuma dzelzceļa līnijas “Rail Baltica” projekts ir svarīgs visām Baltijas valstīm, tāpēc tām ir jābūt vienotām, šorīt intervijā Latvijas Radio teica satiksmes ministrs Uldis Augulis (ZZS).
Augulis uzsvēra, ka “Rail Baltica” ir kopprojekts, kas visām Baltijas valstīm ir svarīgs, tādēļ tā realizācijā valstīm ir jābūt vienotām.
“Ja trīs Baltijas valstis, kas ir bijušas vienotas Baltijas ceļā, iestājoties Eiropas Savienībā (ES) un ieviešot eiro, tagad nespēs būt vienotas, tad tas nebūtu labs signāls. Daudz jau ir izdarīts, un tagad ir jābeidz diskutēt un jāiet uz priekšu. Ja mēs to nespējam, tad kā uz mums skatīsies nākotnē? Tā tomēr ir Eiropas nodokļu maksātāju nauda,” teica Augulis.
Augulis atklāja, ka šobrīd lielākās diskusijas ir par nolīgumu, kas regulētu iepirkumu veikšanu: “Tas ir nolīgums starp valstīm par to, kādā veidā tiek realizēts projekts nākamajos etapos, kādus iepirkumus veic kopējā kompānija “Rail Baltica”. Ir diezgan loģiski, ka nav jēgas to, kas visiem ir vajadzīgs, pirkt katram atsevišķi, bet ka tas ir viens kopīgs iepirkums,” skaidroja Augulis, piebilstot, ka šādos lielos iepirkumos ir iespēja panākt zemāku cenu.
Lēmumu par to, kā veikt iepirkumus, varētu pieņemt trešdien, 7.septembrī, tiekoties Briselē. Šobrīd iebilst Lietuva, bet Latvija un Igaunija ir vienojušās par to, kā veikt iepirkumus.
Tikmēr premjerministrs Māris Kučinskis (ZZS) uzsvēra, ka domstarpības starp Latviju un Igauniju ir beigušās, taču nesaprotama esot Lietuvas vilcināšanās. Kad valstis vienojās, Lietuva nolēma paņemt pauzi.
Kučinskis gan pauda – esot indikācijas, ka valstis šonedēļ gaidāmajā sanāksmē spēs vienoties par “Rail Baltica” virzību.
LTV raidījums “De facto” vēsta, ka “Rail Baltica” projektā par tā saukto finansēšanas un īstenošanas modeli saskaņā ar plānu Latvijai, Lietuvai un Igaunijai bija jāvienojas jau pirms gada. Taču valstis aizvien nav panākušas vienošanos par to, kā tiks veikti iepirkumi.
Jau ziņots, ka Rail Baltica projekts paredz jaunas 1435 mm jeb Eiropas standarta platuma dzelzceļa līnijas izbūvi Baltijas valstīs, lai ar ātru un videi draudzīgu dzelzceļa transporta satiksmi savienotu metropoles Tallinu – Rīgu – Kauņu – Varšavu – Berlīni. Rail Baltica būs elektrificēta divu ceļu dzelzceļa līnija gan pasažieru, gan kravas vilcienu kombinētajai satiksmei. Rail Baltica būvniecības sagatavošanas darbus Latvijā un Igaunijā plānots sākt 2018. gadā, bet 2025. gadā paredzēts atklāt savienojumu Tallina-Rīga-Kauņa, bet 2030. gadā – savienojumu ar Varšavu.
Foto: RailBaltica.info
