Partiju apvienība “Attīstībai/Par!” aicina Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu un koalīcijas partnerus mediķu algām nepieciešamos papildus 60 miljonus eiro iekļaut paplašinātā budžeta izdevumu daļā.

Kā zināms, Eiropas Komisija (EK) 20. novembrī publicēja vērtējumu par Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu budžetiem. EK norāda uz iepriekšējās valdības pieņemto nodokļu izmaiņu negatīvo ietekmi uz budžeta ieņēmumiem un brīdina par riskiem. Vienlaikus tā sniedz pozitīvu atzinumu par Latvijas budžeta plānu. Ir skaidrs, ka pat ES normu burtiska ievērošana ļautu Latvijas budžeta deficītu mazliet palielināt.

Apvienība “Attīstībai/Par!” uzsver, ka Latvijas nākotnei daudz lielāki riski izriet no nestabilitātes veselības aprūpes sistēmā nekā no budžeta izdevumu nelielas saprātīgas palielināšanas. Latvijai ir neliels budžeta deficīts un veselības aprūpes finansējuma palielināšana par aptuveni 0.2% IKP ir iespējama.

EK publicētajā analīzē norādīts “no visām jomām veselības aprūpei finansējums samazinās visvairāk: par pusprocentu no IKP līdz 3.5% IKP”.

“Lai arī Latvijas valdības iesniegtajā budžeta plānā veselības aprūpes finansējuma pieaugums tiek pasniegts kā viens no lielākajiem rīcībpolitikas pasākumiem, šis pieaugums ir izteikts nominālos skaitļos. Veselības aprūpēs finansējuma bāze neatspoguļo demogrāfiskās situācijas pasliktināšanos un izmaksu pieaugumu. Tas nostāda veselības aprūpi īpaši nelabvēlīgā situācijā iepretim citām nozarēm budžeta apspriešanā,” teikts EK analīzē.

“Attīstībai/Par!” norāda, ka lielai daļai ES valstu gan budžeta deficīts, gan valsts aizņēmums ir vairākas reizes lielāks nekā Latvijai, tomēr EK nerosina nekādas pārkāpumu procedūras pret šīm valstīm.

Pēc EK metodikas veiktās aplēses Latvijas budžeta deficīts (0.6% IKP) ir zemāks nekā vidējais eirozonā (0.8% IKP). Latvijas valsts parāds (36% IKP) ir otrs mazākais eirozonā un vairāk nekā divas reizes mazāks nekā vidēji tajā (86% IKP).

Latvijas budžeta deficīts ir vismaz divreiz mazāks kā Beļģijai, Spānijai, Francijai, Itālijai, Somijai un Slovākijai.

“Ieguldījumi veselības aprūpē atmaksāsies cilvēku ražīgākā darbā un ilgākā mūžā jau tuvākajā nākotnē,” uzskata “Attīstībai/Par!” valdes locekle, veselības ministre Ilze Viņķele.

Viņa uzsver, ka neordināras situācijas prasa neordinārus risinājumus. “Ja EK saskaņoja Latvijas budžeta izdevumu atkāpi no striktajām taupības normām 2017.-2019. gadā, tad Latvijas valdībai un Saeimai ir jāspēj saskaņot 2020. gada budžets ar mediķu un pacientu pamatotajām gaidām, kas balstītas šīs Saeimas pieņemtajos likumos,” uzskata ministre.

“Attīstībai/Par!” jau vistuvākajā laikā izvirzīs savus priekšlikumus apspriešanai valdībā un argumentēs par 2020. gada budžeta papildināšanu jau pārskatāmā nākotnē.

“Mēs uzskatām, ka veselībai ir jābūt kopīgai visas valdības un sabiedrības prioritātei, nevis vienas partijas vai nozares organizāciju prioritātei. Latvija kā valsts joprojām atvēl nepieņemami maz līdzekļu un uzmanības veselības aprūpei. Mēs joprojām esam viszemākajos rādītājos Eiropā veselības jomā,” norāda Viņķele.

Ministre iesniegusi premjeram veselības aprūpes attīstības un reformu plānus, kuri ir pieņemti gan iepriekšējā valdībā, gan pilnveidoti premjerministra Krišjāņa Kariņa valdības laikā.

“Man ir pamats optimismam, ka mums kopā ar premjeru un kolēģiem valdībā izdosies panākt pozitīvu izrāvienu Latvijas tautas veselības uzlabošanā,” uzsver ministre.

Kā zināms, Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība 28.novembrī nolēmusi rīkot vēl vienu protesta akciju pie Saeimas, tās laikā prasot parlamenta atlaišanu un lūdzot prezidentam atgriezt otrreizējai caurlūkošanai 2020.gada budžetu. Tikšot pieprasīta arī Viņķeles demisija.