Tiesu vara, kas ir viens no valsts varas atzariem, apzinās savu lomu, savu atbildību, un domāju, ka sekmīgi tiek ar to galā, intervijā laikrakstam “Neatkarīgā” sacīja Augstākās tiesas (AT) priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs.
Viņš norādīja, ka Latvijā šajā salīdzinoši īsajā laikā kopš valsts neatkarības atjaunošanas deviņdesmito gadu sākumā ir ne tikai atjaunojusi savu valsti, balstītu uz tās veidotāju stingri ieliktajiem pamatiem, bet arī kļuvusi par līdzvērtīgu partneri ikvienai Eiropas Savienības dalībvalstij. Arī Latvijas tiesu sistēma. “Tiesu sistēmas efektivitāti var izteikt skaitļos, vērtējot gan lietu izskatīšanas termiņu ilgumu, tiesnešu skaitu, budžeta apjomu. Ar gandarījumu varu teikt, ka Latvijai šajos vērtējumos nav zemākie rādītāji starp Eiropas valstīm. Neesam sarakstu pirmajās vietās, bet esam stabili virs vidējā Eiropas valstu tiesu sistēmu līmeņa,” uzsvēra Bičkovičs.
Viņš uzvēra, ka jaunās valdības deklarācijā paustās vērtības tiesiskuma jomā sakrīt ar Tieslietu padomes redzējumu tiesiskuma īstenošanā tiesu sistēmā. “Tātad – ir pamats cerēt, ka sāktie procesi tiesu sistēmas pilnveidošanā turpināsies. Latvija ir tiesiska valsts, un tiesiskumu lielā mērā nodrošina tiesu sistēma. Mums ir virkne iesāktu reformu, un mēs pilnīgi noteikti apliecinām vēlmi tās turpināt. Piemēram, varbūt vēl pāragri runāt par rezultātiem, bet ir noslēgusies tiesu teritoriālā reforma. Jāanalizē, kā tā reāli darbojas, vai nemazinās sabiedrības piekļuve tiesām,” norādīja AT priekšsēdētājs.
Bičkovičs atgādināja, ka Tieslietu padomes prioritātes ir tiesu varas neatkarības stiprināšana, Tieslietu padomes kapacitātes palielināšana, tiesu reformas iedzīvināšana, nodrošinot lietu nejaušas sadales principu un tiesnešu specializāciju, profesionālu tiesnešu amata kandidātu atlasi, kā arī tiesu komunikācijas pilnveidošanu.
“Tiesu vara, kas ir viens no valsts varas atzariem, apzinās savu lomu, savu atbildību, un domāju, ka sekmīgi tiek ar to galā. Tiesnesi mēdz dēvēt par runājošu likumu, kas caur spriedumiem un tiesu prakses apkopojumiem pasaka, kā likumi tiek piemēroti, kā tie dzīvē darbojas un ko būtu nepieciešams mainīt,” uzsvēra Bičkovičs.
Pēc viņa sacītā, Latvijas tiesās mazinās jaunu lietu – gan krimināllietu, gan civillietu – skaits. “Krimināllietu samazinājums skaidrojams ar procesuālās kārtības vienkāršošanu, atslogojot tiesu no virknes mazāk nozīmīgu jautājumu skatīšanas. Civillietās tas ir jautājums par ekonomiskās krīzes iespaida mazināšanos. 2008.-2009. gadā rajonu tiesās strauji pieauga civillietu skaits. Pamazām šis lielais lietu “kamols” atvēlās līdz trešajai instancei – AT, bet šobrīd mēs jau pamazām atgriežamies normālajā, parastajā darba ritmā,” uzsvēra AT priekšsēdētājs.
Foto: F64
