ASV paplašina sankcijas pret Krieviju; Maskava draud ar atbildi

Sekojot Eiropas Savienības (ES) piemēram, arī ASV otrdien paplašinājusi sankcijas pret Krieviju, nosakot ierobežojumus 34 personām un organizācijām par to lomu Ukrainas krīzē, vēsta ASV Valsts kases departaments.

Tiek norādīts, ka spertie soļi ir centieni atbalstīt ASV apņemšanos meklēt diplomātisku rezolūciju Ukrainas krīzē, saglabājot sankcijas par Krieviju.

Sankcijas piemērotas vairākām fiziskajām un juridiskajām personām, tai skaitā sešiem Ukrainas prokrieviskajiem separātistiem, divpadsmit juridiskajām personām, kas darbojas Krievijas anektētajā Ukrainas Krimas pussalā u.c.

Sankcijas nozīmē šo juridisko personu aktīvu iesaldēšanu un aizliegumu tām tirgoties ar ASV firmām un privātpersonām.

“Mēs vēlreiz demonstrējam ASV nelokāmo apņemšanos piespiest Krieviju respektēt Ukrainas drošību un suverenitāti,” uzsvēra OFAC direktora pienākumu izpildītājs Džons Smits.

Uz sankcijām reaģējis arī Kremļa pārstāvis Dmitrijs Peskovs, norādot, ka sankcijas ir turpinājums “nedraudzīgajai nostājai” pret Krieviju. “Tādos gadījumos dominē savstarpīguma princips,” norādīja Peskovs, piebilstot, ka Kremlis apsver iespēju atbildēt ar pretpasākumiem.

Jau vēstīts, ka Eiropas Savienības dalībvalstis vienojās pagarināt ekonomiskās sankcijas pret Krieviju uz sešiem mēnešiem.

Plašas ekonomiskās sankcijas Krievijas banku, naftas un aizsardzības sektoriem tika noteiktas pēc tam, kad 2014.gada jūlijā virs Maskavas atbalstīto kaujinieku kontrolē esošās Austrumukrainas daļas tika notriekta Malaizijas pasažieru lidmašīna.

Pašreizējo sankciju termiņš beidzas 31.janvārī, savukārt pagarinājums paredz sankcijas līdz 2016. gada 31. jūlijam.