Krievijas pārtikas embargo ir pavēris plašas durvis ne tikai citu valstu [ kā Irāna un Ēģipte]  eksportam, bet arī palielinājis iekšzemes tirgus iespējas vietējiem lauksaimniekiem.

Krievijas lielākais lauksaimniecības uzņēmums “Ros Agro” un tās akcionāri ir lielākie ieguvēji no Krievijas pārtikas embargo. Korporācijas akciju cena Londonas biržā ir gandrīz trīskāršojusies kopš 2014. gada augusta, sasniedzot par akciju 16,12 ASV dolāru šīs nedēļas sākumā.

Valsts lielākā pārtikas ražotāja mērķis ir uzbūvēt cūku audzēšanas kompleksu Krievijas Tālajos Austrumos, kā arī piedāvāt siltumnīcefekta iespējas Krievijā centrālajā daļā.

“Uzņēmums gatavojas investēt agresīvi un augt,” norāda finanšu analītiķis Svjatoslavs Arsenovs, uzsverot, ka rubļa devalvācija veicinājusi nozares attīstību.

Krievija, kas uzskaitīta par pasaules devīto lielāko pārtikas ražotāju 2013. gadā, samazinājusi importu par gandrīz 40 procentiem.

Valdība paziņojusi, ka tā vēlas, lai tiktu stiprināta valsts nodrošinātība, attīstot pārtikas un lauksaimniecības sektoru, solot valsts atbalstu lauksaimniekiem. “Krievija šobrīd neražo pietiekami daudz piena produktu, augļu vai dārzeņu,” norāda Krievijas premjers Dmitrijs Medvedevs.

“Mēs esam par krievu saražotās gaļas un gaļas produktu piegādi vietējā tirgū un eksporta attīstību. Mēs varam pabarot ne tikai sevi, sacīja Medvedevs.

Kā zināms, atbildot uz sankciju pagarināšanu, Krievijas prezidents Vladimirs Putins parakstīja dekrētu, kas paredz pagarināt pārtikas embargo līdz 2016. gada 5. augustam, tādējādi ierobežojot liellopu gaļas, cūkgaļas, putnu gaļas, piena un zivju produktu, augļu un dārzeņu importu no Rietumvalstīm.

Foto:LeGrife/https://pixabay.com/en/users/LeGrife-926569//https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/