Valsts apmaksātus onkoloģisko slimību diagnostiskos izmeklējumus ārpus kopējās gaidīšanas rindas jeb tā sauktajā zaļajā koridorā šāgada pirmajā pusgadā saņēmuši 30 300 pacientu, liecina Nacionālā veselības dienesta dati.
Pagājušajā gadā kopumā izmeklējumus un konsultācijas ar zaļā koridora starpniecību saņēma 30 700 pacientu ar aizdomām par ļaundabīgu audzēju. Izmeklējumus saņēmušo pacientu skaita pieaugums izskaidrojams ar faktu, ka šogad pacienti uz ārpusrindas veselības aprūpi saistībā ar vēža diagnozi tiek nosūtīti, ja aizdomas ir par jebkuru ļaundabīga audzēja veidu. Iepriekšējos gados zaļais koridors bija pieejams tikai daļai pacientu, vēsta NRA.lv.
Nacionālā veselības dienesta speciāliste Agnese Jasenoviča stāsta, ka šāgada sešos mēnešos gandrīz 95 procenti no kopumā 1297 ģimenes ārstiem kādam no saviem pacientiem nozīmējuši valsts apmaksātu izmeklējumu saņemšanu paātrinātā kārtā.
Visbiežāk prioritārā izmeklēšana nodrošināta pacientiem ar aizdomām par krūts (22 procentos no visiem gadījumiem), prostatas (19 procentos), resnās un taisnās zarnas (18 procentos), kā arī kuņģa, bronhu un plaušu onkoloģiskajām slimībām.
Lai pacientam nodrošinātu iespējami ātrāku izmeklēšanu, no 2018. gada arī ginekologs, kurš ir līgumattiecībās ar Nacionālo veselības dienestu, var nozīmēt pacientam izmeklējumu veikšanu paātrinātā kārtībā, piemēram, ja ir radušās aizdomas par krūts, dzemdes, dzemdes kakla vai olnīcu vēzi. «Tā kā pie ginekologa paciente var doties bez ārsta nosūtījuma, tiek ietaupīts laiks, pēc ginekologa vizītes papildus neapmeklējot ģimenes ārstu,» saka A. Jasenoviča. No šā gada ir veiktas arī citas izmaiņas zaļā koridora kārtībā: piecu specializēto ārstniecības iestāžu – Rīgas Austrumu slimnīcas Latvijas Onkoloģijas centra, Stradiņa slimnīcas, Liepājas reģionālās slimnīcas, Liepājas Piejūras slimnīcas un Daugavpils reģionālās slimnīcas – sekundārās veselības aprūpes speciālisti (piemēram, urologs, pulmonologs, endokrinologs un citi) var nosūtīt pacientu uz izmeklējumiem zaļajā koridorā, ja vizītes laikā neatkarīgi no apmeklējuma iemesla tiek konstatēti onkoloģiskas saslimšanas simptomi.
Izmeklējumi pacientiem tiek veikti desmit darbdienu laikā no vēršanās ārstniecības iestādē un apmaksāti pēc principa «nauda seko pacientam» jeb virs līgumos ar Nacionālo veselības dienestu noteiktā pakalpojuma apjoma jeb kvotām. Ja diagnostisko izmeklējumu rezultāti apstiprina ārsta aizdomas par onkoloģisku slimību, ģimenes ārsts (vai cits speciālists), vienojoties ar pacientu, piesaka apmeklējumu specializētā onkoloģiskajā ārstniecības iestādē. Arī šis apmeklējums jānodrošina ārpus kopējās pacientu plūsmas.
Ja ģimenes ārstam rodas aizdomas par onkoloģisku slimību, ārsts izsniedz nosūtījumu valsts apmaksātu izmeklējumu veikšanai (piemēram, mamogrāfijas vai ultrasonogrāfijas). Lai pacientiem ar aizdomām par onkoloģisku slimību tiktu veikti izmeklējumi ārpus kopējās rindas: izsniedzot nosūtījumu, ģimenes ārsts tajā norāda noteiktu kodu un informē pacientu par to, kā pierakstīties uz izmeklējumiem, bet pierakstoties pacients informē par nosūtījumā norādīto kodu un dodas uz izmeklējumiem, ņemot līdzi nosūtījumu. Saskaņā ar zaļā koridora kārtību ģimenes ārsts izvērtē izmeklējumu rezultātus un, ja apstiprinās onkoloģiska diagnoze vai ārstam joprojām ir aizdomas par onkoloģisku slimību, ģimenes ārsta praksē izsniedz nosūtījumu uz specializēto slimnīcu.
Lai arī zaļais koridors veidots, lai pēc iespējas ātrāk uzsāktu vēža ārstēšanu un atklātu saslimšanu agrīnā stadijā, pēc mediķu stāstītā, nereti izmeklējumos tiek konstatēts ļaundabīgs audzējs jau ceturtajā stadijā. Tāpēc ārsti cer, ka, mazinot ierobežojumus pacientu nosūtīšanā uz paātrinātiem izmeklējumiem, situāciju varētu uzlabot. Savukārt pacientu biedrības uzsver, ka zaļais koridors būtu nepieciešams arī vēža pacientiem, kuriem jāpārbaudās, vai slimība nav atgriezusies.
Zaļais koridors
Pacientu skaits, kas izmantojuši zaļo koridoru onkoloģijā
2018. gada 6 mēnešos 30 300
Visbiežāk izmeklēšana nozīmēta aizdomās par krūts vēzi 22%
prostatas vēzi 19%
resnās un taisnās zarnas vēzi 18%
kuņģa vēzi 6%
bronhu un plaušu vēzi 4%
Avots: Nacionālais veselības dienests
Inga Paparde
Foto: Shutterstock
