Analizē skolēnu eksāmenu slikto rezultātu iemeslus

Centralizēto eksāmenu (CE) rezultāti ir maz iepriecinoši – it īpaši matemātikā, kur tie gadu no gada piedzīvo lejupslīdi. Jau tradicionāli labākas zināšanas uzrādījuši valsts ģimnāziju beidzēji, kamēr vakarskolu un profesionālās izglītības iestāžu absolventiem tās ir bijušas trūcīgākas. Matemātiķi par šādu kopainu nav pārsteigti un nelolo īpašas cerības, ka kaut ko mainīs jaunā mācību satura reforma.

Divpadsmito klašu beidzējiem kā obligātie jākārto trīs eksāmeni: latviešu valodā, matemātikā un svešvalodā, kur skolēnam ir tiesības izvēlēties vienu no četrām – angļu, vācu, krievu vai franču valodu. Šogad vidējie rādītāji valstī šajos CE bijuši zemāki nekā iepriekšējā gadā, tiesa, tikai par dažiem procentiem, liecina Valsts izglītības satura centra (VISC) sniegtie dati. Latviešu valodā tie bijuši 50,9%, kas ir par 0,4 procentpunktiem mazāk nekā pērn, angļu vaoldā – 59,7% (par 1,3% mazāk), vācu valodā 60,9% (par 4,3% mazāk), toties sniegums ir labāks krievu valodā – 68,6% (par 1,6% vairāk) – un franču valodā (tajā pārbaudījumu kārtoja tikai 33 skolēni) – 73,3% (plus 2,7%). Izvēles priekšmetos vēsture ir bijusi tā, kas sagādājusi grūtības vidējo izglītības iestāžu beidzējiem, to rāda arī rezultāti, kas ir 41,5% (par 0,4% mazāk). Gan fizikā, gan ķīmijā, gan bioloģijā rādītāji ir mazliet labāki, attiecīgi – 49,9% (plus 0,3%), 63,1% (plus 1,6%) un 63,7% (plus 0,4%).

Diemžēl matemātikā ik gadu rezultāti arvien vairāk slīd uz leju, un nu jau tie apstājušies pie atzīmes 34,9%, kas ir par 1,3 procentpunktiem mazāk nekā pērn. Jau iepriekšējos gados VISC secinājis, ka «matemātikas eksāmens ir bijis grūts matemātisko spēju ziņā vidējam, centīgam skolēnam, kura zināšanas un prasmes nav nostiprinātas izpratnes līmenī», un šķiet, ka tas joprojām ir klupšanas akmens «vidējam aritmētiskajam» CE kārtotājam. Tāpat centrs uzsvēris, ka eksāmens tiek veidots atbilstoši mācību priekšmeta standartam, un «izglītojamo sasniegumi matemātikas eksāmenā lielā mērā esot atkarīgi no tā, kā skolotājs organizē mācīšanās procesu».

Latvijas Universitātes Fizikas un matemātikas fakultātes profesors Jānis Cepītis par CE rezultātiem nav pārsteigts, jo tā jau esot teju pierasta ziņa. Varot pat prognozēt, ka kritums turpināsies arī nākamgad. Arī studentu zināšanas neliecinot par uzlabošanos, un atbirums pirmajā kursā joprojām ir liels. Diez vai arī satura reforma ko mainīšot, un tā domājot ne tikai viņš, bet arī viņa kolēģi – matemātiķi. To NRA.lv apliecina arī Juris Škuškovniks, kurš gatavojis dalībniekus starptautiskajām olimpiādēm: viņš pret reformām, kas neko neuzlabo, esot ļoti rezervēts, un tāda jau pirms vairākiem gadiem īstenota. J. Cepītis uzskata, ka savulaik Jāņa Menča izstrādātās programmas, kas bija balstītas uz 19. gadsimta algebras un ģeometrijas klasiķu darbiem, bijušas tiešām pasaules līmenī. Šobrīd aizraušanās ar «kompetencēs balstītu saturu» kļūstot teju par modes lietu. Pat vērtējot disertācijas, recenzenti to autoriem pārmetot šādas pieejas trūkumu.

Matemātiķi arī norāda uz to, cik svarīga ir skolotāju kvalifikācija, un ne tikai vidusskolas posmā, bet jau no pirmajām klasēm – tajās ieliktie vai neieliktie pamati būs jūtami vēlāk. To, ka skolotāja «roka» ir svarīga, redzot pēc skolēniem – izcilnieki nāk ne tikai no Rīgas, bet arī provinces skolām.

Aisma Orupe

Foto:Unsplash//https://pixabay.com/en/users/Unsplash-242387//https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/