Tuvāko divu gadu laikā Latvijā akcīze alkoholam tiks palielināta par 7 – līdz 14%, kas attiecīgi sadārdzinās arī dzērienu cenas veikalos. Rīgas Tehniskās universitātes ekonomikas doktors Māris Jurušs, veicot pētījumu par alkoholisko dzērienu nodokļa struktūru Latvijā un pārējās Eiropas Savienības (ES) valstīs, secinājis, ka Latvijā jau šobrīd alkohola akcīzes nodoklis ir nesamērīgi augsts, vērtējot to pēc pirktspējas.
Kā vēsta NRA.lv, M. Juruša pētījums, kas analizē alkoholisko dzērienu akcīzes nodokli, vērtējot to arī pēc tā ietekmes uz gala cenu un patērētāju pirktspēju, kā arī salīdzinot akcīzes nodokļa politiku kaimiņvalstīs, ir pirmais šāda veida pētījums Latvijā. Tas kliedē mītu, ka Latvijā ir zems nodokļu slogs. Piemēram, akcīzes nodoklis alkoholiskajiem dzērieniem, īpaši stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem, Latvijā ir nesamērīgi augsts, secinājis pētnieks.
Salīdzinot alkoholisko dzērienu cenas Baltijas valstīs, M. Jurušs secinājis, ka Lietuvā alus un vīns ir lētākais no visu Baltijas valstu piedāvājuma. Viņš to skaidro ar ģeogrāfisko novietojumu blakus Polijai, kur alkohola cenas ir pat vēl zemākas nekā Lietuvā. «Neparasta situācija veidojas Igaunijā stipro alkoholisko dzērienu segmentā, jo, lai arī Igaunijā akcīzes nodokļa likmes degvīnam ir krietni augstākas nekā pārējās Baltijas valstīs, pudeles cena par 0,5 litru tilpumu ir viszemākā,» atzīmēja M. Jurušs. Viņš to skaidro ar Somijas efektu, proti, jāņem vērā, ka Igaunijā lielu daļu alkohola un tabakas izstrādājumu iepērk iedzīvotāji no Somijas, kas regulāri ierodas Igaunijā biznesa vai privātās vajadzībās, tādējādi palielinot alkoholisko dzērienu un cigarešu patēriņu, kas savukārt ievērojami palielina akcīzes ieņēmumus Igaunijas budžetā.
Savukārt, vērtējot pēc pirktspējas, Latvijā šobrīd ir viens no visaugstākajiem akcīzes nodokļu slogiem alkoholisko dzērienu grupā (otrā augstākā likme stiprā alkohola grupā, trešā – vīna kategorijā un septītā – alus grupā). Pēc pētnieka domām, tas ir viens no nelegālā alkohola pieauguma iemesliem, ko spilgti apstiprināja nelegālā tirgus daļas pieaugums tieši stiprā alkohola segmentā krīzes gados.
«Nelegālā stiprā alkohola apjoms šobrīd svārstās no 25% līdz 30%, kas ne tikai apdraud iedzīvotāju veselību, bet arī rada pamatīgu robu valsts budžetā. Problēma pārsvarā skar stiprā alkohola nozari. Likumsakarīgi, ka, ceļot akcīzes nodokli alkoholam, ceļas arī tā cena, kas noved pie legālā alkohola patēriņa samazināšanās, bet diemžēl nesamazina kopējo patēriņu, kā to politiķi parasti grib pamatot, ierosinot likmju palielināšanu,» teic pētījuma autors M. Jurušs. Saskaņā ar pētījumu stiprā alkohola akcīzes nodoklis arī vairākkārt pārsniedz vīna un alus nodokli, ja tos salīdzina pēc dzēriena ietekmes uz cilvēka veselību (alkohola devas), turklāt cenas struktūra nav līdzvērtīga šiem alkoholiskajiem dzērieniem, – akcīzes nodoklis alum veido 30%, turpretī stiprajam alkoholam 70% no kopējās produkta vērtības. Šāds sadalījums būtiski ietekmējot produktu pirktspēju un ir vērtējams kā diskriminējošs vienādas ietekmes produktiem.
Latvijā ir definēts akcīzes nodokļa pieaugums alkoholiskajiem dzērieniem līdz 2018. gadam, taču, ņemot vērā pētījuma rezultātus, akcīzes nodokļa politika alkoholiskajiem dzērieniem būtu jākoriģē, piemēram, nepaaugstinot akcīzi stiprajam alkoholam, uzskata M. Jurušs.
Likums par akcīzes nodokli paredz, ka turpmāko divu gadu akcīze alum jāpalielina no pašreizējiem 4,2 eiro līdz 4,8 eiro, vīnam no 74 eiro līdz 82 eiro, stiprajam alkoholam no 1400 eiro līdz 1500 eiro.
Ilze Šteinfelde
Foto:Unsplash//https://pixabay.com/en/users/Unsplash-242387//https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/
