Pēc aicinājuma sākt diskusiju par nodokļu celšanu, koalīcijas kolēģi finanšu ministru Andri Vilku (V) nosauca gan par drosmīgu, gan bezatbildīgu. Taču valdības deklarācijā šī tēma skarta vairākos punktos. Ja nodokļi netiek celti, rodas pamatots jautājums – kur politiķi ņems miljardu eiro.
Valdība vienojusies saglabāt relatīvi zemu nodokļu slogu – apmēram trešdaļu no ekonomikas. Taču pēc apsolītā iedzīvotāju ienākuma nodokļa samazinājumu no nākamā gada nodokļu slogs Latvijā nokritīs līdz 25% no iekšzemes kopprodukta (IKP), kas būtu zemākais rādītājs Eiropas Savienībā. Naudas izteiksmē starpība starp vēlamo un drīzu realitāti ir apmēram miljards eiro, vēsta LTV raidījums «De facto».
«Es piekrītu šai [nodokļu] proporcijai, bet tam, ka vienīgais veids ir nodokļu celšana, tam es nevaru piekrist,» saka Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa (V) un nosauc finanšu ministra Vilka paziņojumu par «cilvēku dzīšanu stresā», raksta Apollo.lv
Ieņēmumus Āboltiņa piedāvā palielināt, samazinot darbaspēka nodokļus un ēnu ekonomiku. Vilks uzsver, ka ar to ir par maz. «Neviena valdība to nav izdarījusi ne Latvijā, ne šaubos, ka kādā blakus valstī. Izņēmusi simtiem miljonus tūlīt un tagad ārā no ēnu ekonomikas,» saka Vilks.
Ministrs domā, ka Latvijas sabiedrība nebūs gatava dzīvot ar tik zemu nodokļu slogu – ceturtdaļas apmērā no ekonomikas. «Būs vilšanās. Gan algas būs mazas, gan cilvēki brauks projām,» uzskata Vilks.
Viss, par ko ministrs runā, rakstīts arī Laimdotas Straujumas (V) valdības deklarācijā. Valdība paredzējusi sagatavot pamatu darbaspēka nodokļa samazinājumam un to kompensēt ar patēriņa un īpašuma nodokļiem. To Latvijai rekomendē arī Eiropas Komisija. Taču politiķi labprāt runā tikai par nodokļu «cirpšanu».
Āboltiņa apgalvo, ka arī pēc vēlēšanām nodokļi netiks palielināti.
«De facto» aptaujātie ekonomisti ir vienisprātis – pirms ķerties klāt likmēm, jāuzlabo iekasēšana, bet nodokļu celšana nedrīkst pasliktināt Latvijas konkurētspēju.
«Celt netiešos nodokļus nav pieļaujams. Var būt runa tikai par tiešajiem nodokļiem – nekustamā īpašuma, kapitāla, dividenžu nodokli,» uzskata Jānis Bērziņš, ekonomists no Nacionālās aizsardzības akadēmijas.
Nodokļu izmaiņas nedrīkst apgrūtināt ražojošos sektorus, bet ir sektori, kam jāmaksā vairāk. «Ja jums ir desmit dzīvokļi, kas stāv tukši un jūs ar tiem spekulējat, tad noteikti jums jāmaksā lielāki nodokļi,» piebilst Bērziņš.
Rīgas Ekonomikas augstskolas pasniedzējs Mortens Hansens uzskata, ka lietderīga būtu pāreja no darbaspēka uz īpašuma nodokļiem: «Bez šaubām es gribētu, lai šī valsts kādu dienu sāktu domāt par īpašuma nodokļiem. Šie nodokļi pašlaik ir tuvu nullei. Tos ir viegli iekasēt, tos nevar noslēpt.»
Ekonomisti arī uzskata, ka algas nodokļos vajadzētu būt progresivitātes elementam, proti, ka cilvēki ar zemākiem ienākumiem maksā mazāk.
Kādus nodokļus un kādā apmērā celt, Finanšu ministrija pati nepiedāvās. Līdz vēlēšanām diez vai politiķi ministrijai to arī lūgs.
Foto: Ernests Dinka, Saeimas Kanceleja
