Eiropas dabasgāzes cenas nedaudz vairāk nekā nedēļas laikā samazinājušās par vairāk nekā 20 %, tomēr jauna cenu kāpuma risks joprojām ir augsts. Eiropas dabasgāzes krātuves ir piepildītas ievērojami mazāk nekā iepriekšējos gados, sašķidrinātās dabasgāzes piegādes sarūk, bet konkurence ar Āzijas valstīm pieaug. Bankas Citadele galvenais ekonomists Kārlis Purgailis norāda, ka pašreizējais cenu kritums galvenokārt saistīts ar cerībām uz ģeopolitiskās situācijas uzlabošanos, nevis faktiskām pārmaiņām dabasgāzes pieejamībā.
Eiropas dabasgāzes cenu etalons – Nīderlandes TTF biržas cena – 9. novembrī samazinājās līdz 82,5 eiro par megavatstundu (MWh), salīdzinot ar gandrīz 104 eiro 30. oktobrī. Cenu kritumu galvenokārt veicinājušas cerības, ka ASV un Irānas sarunas varētu mazināt spriedzi Tuvajos Austrumos un ļaut atjaunot dabasgāzes piegādes no Persijas līča reģiona.
Zemākas dabasgāzes cenas mazina mājsaimniecību un uzņēmumu enerģijas izmaksas, uzlabo energoietilpīgo nozaru konkurētspēju un samazina inflācijas spiedienu. Tomēr, neraugoties uz neseno kritumu, dabasgāze Eiropā joprojām maksā aptuveni trīs reizes vairāk nekā gada sākumā.
“Dabasgāzes cenu samazināšanās ir pozitīvs signāls Eiropas ekonomikai, taču pagaidām tas vairāk atspoguļo cerības uz ģeopolitiskās situācijas uzlabošanos, nevis reālu piedāvājuma pieaugumu. Eiropa apkures sezonu sāk ar ievērojami mazākām dabasgāzes rezervēm nekā ierasts, tādēļ tirgus joprojām ir ļoti jutīgs pret laikapstākļiem un piegāžu traucējumiem. Ilgāks auksta un bezvēja laika periods varētu izraisīt jaunu cenu kāpumu,” skaidro bankas Citadele galvenais ekonomists Kārlis Purgailis.
Eiropas dabasgāzes krājumi zemākajā līmenī vismaz sešu gadu laikā
Šogad Eiropas dabasgāzes krātuvju piepildījums oktobra beigās sasniedza tikai 75 %, kas ir zemākais līmenis vismaz sešu gadu laikā. Savukārt 8. novembrī krātuves bija piepildītas par 72 %, salīdzinot ar iepriekšējo piecu gadu vidējo rādītāju – 89 %.
Turklāt dabasgāzes krājumi sarūk straujāk nekā ierasts. Pēdējās nedēļas laikā no krātuvēm izņemti vidēji 3,6 teravatstundu (TWh) dienā jeb aptuveni četras reizes vairāk nekā parasti šajā gada periodā. Bankas Citadele aprēķini liecina, ka, saglabājoties pēdējo piecu gadu intensīvākās krājumu izlietošanas ziemas scenārijam, marta beigās krātuves varētu būt piepildītas vien par 12 %.
Piegāžu samazināšanās un Āzijas pieprasījums palielina riskus
Pēdējo 30 dienu laikā Eiropas sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) termināļi pārvades tīklā ievadījuši par 11,5 % mazāk gāzes nekā pirms gada. Piegādes ietekmē traucējumi Katarā, savukārt konkurenci par pieejamajām LNG kravām pastiprina Āzijas valstis. 9. novembrī dabasgāzes cena Āzijā bija aptuveni par 4,4 ASV dolāriem par miljonu britu termālo vienību (MMBtu) augstāka nekā Eiropā, salīdzinot ar mazāk nekā 0,5 dolāru vidējo starpību pērn.
Papildu pieprasījumu rada arī zemāka vēja elektroenerģijas izstrāde. Pēdējo 30 dienu laikā Vācijā, Nīderlandē, Spānijā un Itālijas ziemeļos tā bijusi gandrīz par piektdaļu mazāka nekā pirms gada, palielinot nepieciešamību elektroenerģijas ražošanā izmantot dabasgāzi.
Tuvākajās nedēļās iespējamas būtiskas cenu svārstības
Bankas Citadele aprēķini liecina, ka tuvāko divu nedēļu laikā TTF dabasgāzes cena, visticamāk, saglabāsies aptuveni 83 eiro par MWh līmenī, tomēr iespējamais svārstību diapazons ir plašs – no 71 līdz 97 eiro par MWh. Cenu samazināšanos varētu veicināt siltāki laikapstākļi novembra otrajā pusē un diplomātisks progress Tuvajos Austrumos.
“Latvijas uzņēmumiem pašreizējais cenu kritums var būt iespēja izvērtēt daļēju nākotnes energoresursu izmaksu fiksēšanu. Tomēr nevajadzētu paļauties uz turpmāku cenu samazināšanos. Eiropas dabasgāzes krājumi ir zemi, piegādes ierobežotas, un pat īslaicīgas laikapstākļu vai ģeopolitiskās situācijas pārmaiņas var būtiski ietekmēt cenas,” uzsver K. Purgailis.
