Jaunā mācību gada sākums bērniem nozīmē atgriešanos pie ierastās ikdienas un lielāku patstāvību. Ceļš uz skolu un pulciņiem, pusdienas, ārpus skolas izklaides vai nelieli pirkumi kopā ar draugiem ir daļa no ikdienas, kurā bērnam arvien biežāk pašam jārīkojas ar naudu. Līdz ar to vecākiem arvien svarīgāks kļūst jautājums par kabatas naudu – cik lielu summu bērnam piešķirt, cik bieži to darīt un par kādiem tēriņiem ļaut lemt pašam. Uz šiem jautājumiem atbild Luminor bankas finanšu eksperte Jekaterina Ziniča.
Svarīgākais ir vienoties par kabatas naudas mērķi
Nav vienas konkrētas kabatas naudas summas, kas būtu piemērota visiem bērniem. Tās apjoms ir atkarīgs no bērna vecuma, ģimenes iespējām un galvenokārt no tā, kādiem tēriņiem nauda ir paredzēta. Pirms vienoties par konkrētu summu, vecākiem ar bērnu svarīgi pārrunāt, par kuriem izdevumiem viņš turpmāk varēs lemt pats un kurus joprojām segs vecāki. Piemēram, vienā ģimenē kabatas nauda var būt paredzēta tikai bērna paša izvēlētiem nelieliem pirkumiem, piemēram, kādam našķim vai izklaidei ar draugiem, bet citā no tās jāsedz arī daļa ikdienas tēriņu, piemēram, pusdienas pēc skolas vai sabiedriskais transports.
Jo skaidrāka būs šī vienošanās, jo vieglāk bērnam būs saprast, kāpēc nauda jāplāno un kādas izvēles viņam jāizdara. Kabatas naudas mērķis nav nodrošināt, lai bērnam vienmēr pietiktu visam, ko viņš vēlas, bet gan drošā vidē iemācīt izvērtēt savas vēlmes un iespējas.
Sākumā vieglāk plānot īsākam laikam
Tikpat būtiski ir vienoties, cik bieži bērns kabatas naudu saņems. Jaunākiem bērniem sākotnēji var būt vieglāk plānot mazāku summu īsākam laikam, piemēram, vienai nedēļai. Tādējādi bērns ātrāk redz saikni starp saviem pirkumiem un to, cik naudas paliek pāri nākamajām dienām. Bērnam kļūstot vecākam un patstāvīgākam, var pāriet uz kabatas naudas piešķiršanu reizi mēnesī. Tas ļauj pašam plānot, cik daudz tērēt katru nedēļu, cik atlicināt vēlākam laikam un vai daļu summas novirzīt uzkrājumam.
Šāda pieredze var kļūt par pirmo soli uzkrājuma veidošanā, ja bērns izvēlas atlikt naudu kādam lielākam pirkumam vai citam sev svarīgam mērķim. Vecāki var palīdzēt šo procesu padarīt pārskatāmāku, kopā pārrunājot, ko bērns vēlas iegādāties tuvākajā laikā un kam būtu vērts krāt ilgāk. Svarīgi gan ļaut galīgo izvēli, ciktāl tas ir iespējams, pieņemt pašam bērnam.
Kļūdas ir daļa no mācīšanās procesa
Mācoties rīkoties ar savu naudu, ne visi bērna lēmumi būs veiksmīgi, bet arī tā ir nozīmīga pieredzes daļa. Ja nedēļai vai mēnesim paredzētā kabatas nauda iztērēta ātrāk, nekā plānots, vecākiem nevajadzētu uzreiz piešķirt papildu summu. Tā vietā ir vērts mierīgi pārrunāt, kam nauda iztērēta, vai konkrētais pirkums bija tā vērts un ko nākamajā reizē varētu darīt citādi. Piemēram, iespējams, daļu naudas būtu bijis vērts paturēt neparedzētiem tēriņiem vai atlikt kādam iepriekš iecerētam pirkumam. Šādā veidā bērnam pakāpeniski veidojas izpratne par naudas vērtību, izvēļu sekām un savu tēriņu plānošanu. Galvenais ir nevis pasargāt bērnu no katras neapdomīgas izvēles, bet palīdzēt viņam no tās mācīties.
Maksājumu karte – nākamais solis finanšu patstāvībā
Luminor bankas dati liecina, ka pirmo maksājumu karti bērni šobrīd saņem vidēji 10–11 gadu vecumā. Tomēr, lemjot par kartes noformēšanu, svarīgāks par bērna vecumu ir viņa gatavības līmenis patstāvīgi rīkoties ar naudu. Ja bērns jau prot plānot kabatas naudu, saprot, kādiem tēriņiem tā paredzēta, un seko līdzi saviem izdevumiem, var apsvērt pāreju no skaidras naudas uz maksājumu karti. Tā bērnam un vecākiem ļauj ērtāk pārskatīt tēriņus, savukārt vecāki var noteikt maksājumu limitus un nepieciešamības gadījumā mainīt kartes iestatījumus. Pirmā maksājumu karte ir arī piemērots brīdis, lai pārrunātu arī drošas norēķināšanās pamatprincipus.
