Ministru prezidents Andris Kulbergs trešdien, 5. augustā, tikās ar nevalstisko organizāciju (NVO) pārstāvjiem, lai pārrunātu jautājumus, kas saistīti ar biedrību un nodibinājumu darbību Latvijā un finansēšanas principiem valsts pārvaldē.

“Es vēlos panākt, lai ikvienai organizācijai būtu vienlīdzīgas iespējas pretendēt uz finansējumu un neveidotos situācijas, ka valsts atbalstu pēc neskaidriem kritērijiem saņem tikai neliels skaits organizāciju. Nav šaubu, ka mums ir organizācijas, kuras veic valstij nozīmīgas funkcijas un rada būtisku pievienoto vērtību sabiedrībai, taču valsts budžeta finansējuma piešķiršanai un izlietojumam jābūt saprotamam, atklātam un caurskatāmam, dodot iespēju ikvienam pārliecināties par to, kā tiek izmantoti publiskie līdzekļi. Mēs turpināsim darbu pie nevalstisko organizāciju finansēšanas kārtības un datu analīzes, lai nodrošinātu, ka valsts līdzekļi tiek piešķirti atklāti, pēc skaidriem un vienotiem kritērijiem,” norāda Ministru prezidents.

Tikšanās laikā Valsts kanceleja sniedza pārskatu par valsts pārvaldes veiktajiem maksājumiem biedrībām un nodibinājumiem, arī Finanšu ministrija iepazīstināja ar datiem par valsts budžeta finansējumu nevalstiskajām organizācijām, savukārt Kultūras ministrija informēja par tās sniegto atbalstu nevalstiskajām organizācijām, aktualitātēm un izaicinājumiem. Tāpat tikšanās laikā tika uzklausīti klātesošo nevalstisko organizāciju pārstāvju viedoklis un priekšlikumi.

Pēc tikšanās Ministru prezidents uzdeva visām ministrijām apzināt un detalizēti apkopot informāciju par valsts budžeta līdzekļiem, kas tiek piešķirti NVO, norādot finansējuma apmēru, saņēmējus, tiesisko pamatu, konkrētu un identificējumu finansējuma mērķi. ⁠Finanšu ministrijai ir uzdevums, pārskatot valsts budžeta izdevumus, atsevišķi izvērtēt ar NVO finansēšanu saistītos izdevumus, to pamatotību, efektivitāti un atbilstību valsts politikas prioritātēm. Tāpat ⁠Finanšu ministrijai ir uzdots izstrādāt priekšlikumus NVO finansēšanas sistēmas pilnveidošanai un privātā sektora līdzdalības palielināšanai, tostarp izvērtējot nodokļu politikas instrumentus, kas motivētu fiziskās un juridiskās personas finansiāli atbalstīt nevalstiskās organizācijas.

Savukārt ⁠Kultūras ministrijai sadarbībā ar Finanšu ministriju jāizstrādā vienotas vadlīnijas valsts budžeta līdzekļu piešķiršanai NVO, paredzot skaidrus, caurskatāmus un vienveidīgus finansējuma piešķiršanas un uzraudzības principus.

Latvijā šobrīd reģistrētas 27,5 tūkstoši biedrības un nodibinājumi. No tām 1940 organizācijām jeb 7% 2025. gadā pārskaitīti 168,1 milj. eiro no valsts budžeta, kas ir par 29% vairāk nekā 2024. gadā.

NVO finansējuma pieaugums pērn nav uzskatāms par vienmērīgu visa NVO sektora izaugsmi. No kopējā 2025. gada finansējuma pieauguma 89% (33,7 milj. eiro) veidoja neliela NVO grupa – 85 organizācijas, kuru valsts budžeta finansējums palielinājās par vairāk nekā 50%. Vairāk nekā pusi no kopējā pieauguma veidoja Eiropas Savienības (ES) un ārvalstu projektu līdzekļi. Pieauguma tendence turpinās arī šogad – līdz gada vidum izmaksāti jau 98,2 milj. eiro, par 10% vairāk nekā 2025. gada attiecīgajā periodā.

Lielāko valsts finansējuma daļu – 145,5 milj. eiro jeb 86,6% pērn veidoja valsts un pašvaldību budžeta dotācijas, kā arī ES un ārvalstu projektu finansējums. Atlikušie 13,4% ietvēra pakalpojumus, sociālos maksājumus un citas subsīdijas. 22,9 milj. eiro piešķirti dotācijās 453 organizācijām un nav piesaistīti nevienam projektam vai pakalpojumam.

Valsts budžeta finansējums nevalstiskajam sektoram ir izteikti koncentrēts: tikai 25 organizācijas, kas katra pērn saņēma vairāk nekā vienu miljonu eiro, kopā saņēma 68,7 milj. eiro jeb 40,8% no kopējā valsts budžeta piešķīruma. Vienlaikus 1482 NVO pērn no valsts saņēma līdz 50 tūkst., un tie ir vien 9,9% no kopējā valsts finansējuma. Dominē pastāvīgs saņēmēju loks: 41,6% organizāciju, kuras saņem valsts finansējumu pēdējos trīs gadus, saņēmušas 90% no 2025. gada valsts budžeta līdzekļiem.