Uzņēmēju noskaņojums 2026. gada jūnijā nedaudz uzlabojies apstrādes rūpniecībā, būvniecībā un pakalpojumu sektorā, bet pasliktinājies mazumtirdzniecībā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) veikto konjunktūras apsekojumu dati.
Apstrādes rūpniecībā noskaņojums saglabājas stabils
Jūnijā konfidences rādītājs apstrādes rūpniecībā pēc sezonāli koriģētiem datiem bija – 4,1. Salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, tas pieaudzis par 0,3 procentpunktiem.
No 23 apsekotajām apstrādes rūpniecības apakšnozarēm jūnijā, salīdzinot ar maiju, 11 nozarēs vērojams konfidences rādītāja pieaugums, 12 – samazinājums. Noskaņojums uzlabojies šādās pēc īpatsvara nozīmīgās apstrādes rūpniecības apakšnozarēs: koksnes un koka izstrādājumu ražošanā (par 1,8 procentpunktiem), datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanā (par 0,3 procentpunktiem) un elektrisko iekārtu ražošanā (par 10,4 procentpunktiem). Savukārt konfidences rādītāja samazināšanās jūnijā fiksēta pārtikas produktu ražošanā (par 1,8 procentpunktiem), ķīmisko vielu un ķīmisko produktu ražošanā (par 7,4 procentpunktiem) kā arī gatavo metālizstrādājumu, izņemot mašīnas un iekārtas, ražošanā (par 4,5 procentpunktiem).
Būvniecībā pēc divu mēnešu krituma noskaņojums nedaudz uzlabojas
Būvniecībā sezonāli koriģētais konfidences rādītājs jūnijā bija – 7,7, un pēc samazinājuma iepriekšējos divos mēnešos tas atkal ir uzlabojies par 0,5 procentpunktiem. Apakšnozaru griezumā uzņēmēju noskaņojums uzlabojies inženierbūvniecībā, bet pasliktinājies ēku būvniecībā un specializētajos būvdarbos.
Pakalpojumu sektorā kopumā bez būtiskām pārmaiņām
Pakalpojumu sektorā pēc sezonāli koriģētiem datiem konfidences rādītājs jūnijā bija 2,0, un, salīdzinot ar maiju, tas ir pieaudzis par 0,3 procentpunktiem.
Izslēdzot sezonas ietekmi uz noskaņojuma rādītājiem, optimistiskākie jūnijā bija uzņēmēji apdrošināšanas nozarē (36,0), kur pēc divu mēnešu netipiski zemiem konfidences rādītājiem noskaņojums atkal ir atgriezies ierasti optimistiskajā līmenī. Augsti konfidences rādītāji fiksēti arī finanšu pakalpojumos (15,1) un informācijas pakalpojumu sniegšanā (13,9). Savukārt zemākie konfidences rādītāji jūnijā bija sauszemes transporta pakalpojumos (– 12,0), darbaspēka meklēšanā un nodrošināšanā ar personālu (– 11,7), kā arī apsardzes un izmeklēšanas pakalpojumu sniegšanā (– 10,9).
Kopumā maijā no 30 apsekotajām pakalpojumu sektora apakšnozarēm 18 noskaņojums ir bijis pozitīvs, bet 12 negatīvs, 15 nozarēs (pusei), salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, noskaņojums uzlabojies, un 15 – pasliktinājies.
Krasi pasliktinās uzņēmēju noskaņojums degvielas mazumtirdzniecībā
Mazumtirdzniecībā kopš gada sākuma uzņēmēju noskaņojums ir bijis samērā stabils un konfidences rādītāja vērtības šajā nozarē jau divus gadus bijušas pozitīvas. Taču jūnijā, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi uzņēmēju noskaņojums pasliktinājies par 2,5 procentpunktiem un vairs tikai pavisam nedaudz pārsniedz nulli (0,2).
Gan pārtikas, gan nepārtikas preču mazumtirdzniecībā uzņēmēju noskaņojums saglabājās pozitīvs (attiecīgi 2,9 un 5,4), bet konfidences rādītāji, salīdzinot ar maiju, ir nedaudz samazinājušies. Arī automobiļu, to detaļu un piederumu pārdošanā un remontā konfidences rādītājs jūnijā bija pozitīvs (2,5), bet, salīdzinot ar maiju, tas ir samazinājies par 1,8 procentpunktiem. Degvielas mazumtirdzniecībā uzņēmēju noskaņojums ir negatīvs kopš šī gada februāra, taču jūnijā piedzīvojis īpaši strauju pasliktināšanos un samazinājies līdz vērtībai – 16,4, kas ir pielīdzināma 2020. gada nogales īpaši zemajam, apakšnozarei kopumā neraksturīgajam līmenim, ko bija izraisījis COVID-19 uzliesmojums un ar to saistītie ierobežojumi.
Ekonomiskā nenoteiktība uzņēmējdarbībā jūnijā samazinājusies
Jūnijā, salīdzinot ar maiju, ekonomiskā nenoteiktība uzņēmējdarbībā, samazinājusies visās četrās lielajās saimnieciskās darbības jomās. Augstāka nenoteiktība saglabājas apstrādes rūpniecībā un mazumtirdzniecībā (attiecīgi 19,8 un19,3), bet labāka prognozējamība ir būvniecībā (17,4) un pakalpojumu sektorā (10,5)
Turpretī patērētāju vērtējumā2 ekonomiskā nenoteiktība jūnijā ir strauji pieaugusi līdz 19,5, sasniedzot augstāko vērtību kopš 2025. gada janvāra.
2026. gada jūnijā ekonomikas sentimenta rādītājs3 Latvijā bija 96,5. Tas samazinās jau trīs secīgus mēnešus un ir sasniedzis zemāko vērtību pēdējo divu gadu laikā. Toties nodarbinātības izmaiņu gaidu rādītājs jūnijā pieaudzis līdz 101,1 un pārsniedz ilgtermiņa vidējo vērtību 100,0.
