Lielbritānija un Eiropas Savienība (ES) panākušas vienošanos par pārejas periodu pēc “Brexit”. Neraugoties uz to, ka iepriekš izskanēja, ka briti varētu atbalstīt īsāku pārejas periodu, pirmdien noslēgtā vienošanās paredz, ka tas ilgs gandrīz divus gadus.

Eiropas Komisijas (EK) “Brexit” sarunu delegācijas vadītājs Mišels Barnjē paziņojis, ka vēl pirms gala vienošanās ir nepieciešams precizēt vairākus jautājumus, to skaitā Ziemeļīrijas robežas jautājumu pēc “Brexit”.

Paredzams, ka Apvienotā Karaliste izstāsies no ES 2019.gada marta beigās. Pārejas periods sāktos no 29.marta un ilgtu gandrīz divus gadus – līdz 2020.gada 31.decembrim.

Tā mērķis ir ļaut izvairīties no ekonomiskiem satricinājumiem, kurus izraisītu esošo saišu saraušana.

Pārējas periodā paredzams, ka Apvienotajai Karalistei būs jāievēro ES tiesību normas. Saskaņā ar tā dēvēto sarunu direktīvu Lielbritānijai šajā laikā būs jāturpina ievērot ES tiesību normas gluži tāpat kā citām Eiropas Savienības dalībvalstīm. Izņēmums būs tikai tas, ka britu politiķi un diplomāti vairs nevarēs piedalīties kopīgo Eiropas lēmumu pieņemšanā.

Paredzams, ka tā saglabās arī visas priekšrocības, kas attiecas uz vienoto tirgu un muitas savienību, uzsvēra EK “Brexit” sarunu vadītājs.

Tāpat Brisele un Lodona vienojās par Īrijas un Apvienotajā Karalistē ietilpstošās Ziemeļīrijas robežas jautājumu, nosakot, ka pēc “Brexit” Ziemeļīrija varētu saglabāt muitas ūniju ar ES gadījumā, ja netiktu atrasts labāks risinājums.

Sarunas par gala versiju gan vēl turpināsies, to skaitā par Ziemeļīriju, uzsvēra britu “Brexit” sarunvedējs Deivids Deiviss.

Jau ziņots, ka Lielbritānijas parlaments nesen apstiprināja t.s. “Brexit” likumprojektu, kas paredz 1972.gadā pieņemtā likuma par iestāšanos Eiropas Savienības atcelšanu un ES tiesību normu pārnešanu uz Apvienotās Karalistes likumiem.

Foto: Pixabay