Ārlietu ministrija: Krievija vēlas izmantot gāzi un naftu kā ieročus Eiropas vienotības graušanai

2022. gada 4. un 5. augustā Zalcburgā, Austrijā, Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica, pēc Austrijas Federālās ES un konstitūcijas lietu ministres Karolīnas Edštadleres (Karoline Edtstadler) ielūguma piedalījās seminārā par krīžu pārvarēšanas modeļiem, ES institūciju stiprināšanu un pilsoņu izvirzītajiem problēmjautājumiem.

Ņemot vērā pastāvošos izaicinājumus, ko izraisījusi Krievijas agresija Ukrainā un Covid-19 pandēmija, dalībnieki diskutēja un apmainījās viedokļiem par to, kā stiprināt Eiropas institūcijas, lai sekmētu to noturību un drošību pašreizējo un nākotnes krīžu apstākļos.

Uzrunājot klātesošos, parlamentārā sekretāre akcentēja turpmākās palīdzības nozīmi Ukrainai: “Ukrainā ziemā trūks pieeja drošām un siltām dzīvesvietām. Pieaug iekšēji pārvietoto personu skaits, kam nepieciešams patvērums. Daudzi mājokļi ir cietuši Krievijas uzbrukumu rezultātā. Ir steidzami jāmobilizē papildu starptautiskie resursi, lai cilvēki Ukrainā ziemā nepaliktu bez ziemas apstākļiem droša patvēruma. Šobrīd pieejamais starptautiskais atbalsts un finansējums šai jomā ir ļoti nepietiekams.”

Parlamentārā sekretāre uzsvēra, ka ir svarīgi vērst starptautiskās sabiedrības uzmanību uz Krievijas izraisītās humānās krīzes mērogu. Cilvēku skaits, kam nepieciešama palīdzība Ukrainā, sasniedzis 18 miljonus.

“Ir jāpieņem lēmumi par papildu sankcijām pret Krieviju un Baltkrieviju. ES ir jāpastiprina pret Krieviju vērstie ierobežojošie pasākumi,” pauda Z. Kalniņa-Lukaševica, diskusijā uzsverot, ka “Ukrainai ir jāuzvar šajā karā. Mums jāsniedz Ukrainai viss nepieciešamais atbalsts – militārais, humānais, finansiālais un politiskais.”

Parlamentārā sekretāre akcentēja, ka vienota pieeja un cieša ES dalībvalstu sadarbība enerģētiskās krīzes risināšanai ir ļoti svarīga, un sacīja: “Krievija vēlas izmantot gāzi un naftu kā ieročus Eiropas vienotības graušanai un vēlas vājināt sabiedrības un politiķu atbalstu sankciju noteikšanai pret Krieviju.”

“Lai atbalstītu Ukrainu, mums ir nepieciešama vienota un spēcīga ES. Sniedzot maksimālu atbalstu Ukrainai, mums vienlaikus ir jāspēj stiprināt likuma varu, jāturpina ES paplašināšanās process un jāuzlabo ES institūciju darba efektivitāte,” uzsvēra Z. Kalniņa-Lukaševica.