40 % Latvijas iedzīvotāju bez regulāriem ienākumiem spētu iztikt ilgāk par trīs mēnešiem, tomēr katrs ceturtais bez ienākumiem iztiktu tikai vienu līdz divus mēnešus, liecina Luminor bankas jaunākā aptauja. Kā atgādina Luminor bankas eksperte Jekaterina Ziniča, tā saucamajam finanšu “drošības spilvenam” vismaz trīs līdz četru mēnešalgu apmērā vajadzētu kļūt par katra iedzīvotāja prioritāti.
Iedzīvotāju uzkrājumi bieži pietiek tikai īstermiņam
Atbildot uz jautājumu par to, cik ilgi iedzīvotāji varētu iztikt ar esošajiem uzkrājumiem, ja ienākumi pēkšņi apstātos, teju piektā daļa jeb 17 % norādījuši, ka iztiktu trīs līdz piecus mēnešus, 13 % problēmas nesagādātu seši līdz 12 mēneši, bet gadu un ilgāk iztiktu katrs desmitais Latvijas iedzīvotājs.
Skatoties uz kaimiņvalstīm, ar esošajiem uzkrājumiem vismaz trīs līdz piecus mēnešus spētu iztikt piektdaļa lietuviešu, savukārt Igaunijā šis rādītājs ir viszemākais – tikai 14 %. Redzams, ka kaimiņvalstīs lielāka daļa iedzīvotāju spētu iztikt ar saviem uzkrājumiem vairāk nekā gadu – Lietuvā tas attiecas uz 16 %, bet Igaunijā – uz 12 %.
Tajā pašā laikā gandrīz ceturtā daļa (24 %) Latvijas iedzīvotāju varētu iztikt tikai vienu līdz divus mēnešus bez regulāriem ienākumiem, bet 14 % – mazāk nekā mēnesi. Tāpat apmēram katram desmitajam nav nekāda drošības uzkrājuma vispār.
Eksperti bieži uzsver, ka realitātē mājsaimniecībām būtu nepieciešams vismaz trīs mēnešalgu uzkrājums, bet vēl labāk – sešu vai vairāk mēnešalgu apmērā, lai segtu ikdienas maksājumus līdz brīdim, kamēr cilvēks atkopjas no personīgajiem finanšu satricinājumiem un atrod jaunu ienākumu avotu. Taču, kā liecina aptaujas dati, šādu drošības līmeni sasnieguši mazāk nekā puse iedzīvotāju.
Sievietes biežāk nekā vīrieši atzīst: uzkrājumu pietiktu tikai mēnesim
Lai gan algas Latvijā turpina augt, piemēram, šī gada pirmajā pusgadā vidējā alga pēc nodokļiem sasniedza 1342 eiro un gada laikā pieauga par 11 %, daudziem iedzīvotājiem reālās iespējas veidot uzkrājumus joprojām ir ierobežotas. Sievietes biežāk nekā vīrieši norāda, ka viņu uzkrājumu pietiktu tikai īsam periodam – 16 % sieviešu spētu iztikt ne ilgāk kā vienu mēnesi, savukārt vīrieši nedaudz biežāk nekā sievietes (12 % pret 8 %) norāda, ka viņiem pietiktu uzkrājumu pat vairāk nekā gada periodam.
Bieži uzkrājumus neveido tie, kuri norādījuši zemāku izglītības līmeni – 20 % cilvēku ar pamatizglītību atzīst, ka viņiem nav nekādu uzkrājumu. Tāpat lielāka finanšu ievainojamība raksturīga arī noteiktām, ievainojamākām sociālajām grupām – 37 % nekvalificēto strādnieku, 18 % mājsaimnieču vai vecāku bērna kopšanas atvaļinājumā, kā arī apmēram tikpat pensionāru norāda, ka viņiem nav finanšu rezerves.
Tajā pašā laikā uzkrājumu veidošanu šobrīd nosaka arī strauji augošie izdevumi, īpaši pārtikas un pakalpojumu cenas, un ziemas sezonā daļai iedzīvotāju arī komunālie maksājumi, kas “apēd” ienākumu pieaugumu.
Ikvienam dzīvē var gadīties neplānotas situācijas, kad pēkšņi nepieciešami papildu līdzekļi – tas var būt gan negaidīts ienākumu kritums, gan steidzams lielāks pirkums, ceļojums vai ārstēšanās izdevumi. Šādos brīžos būtisku drošību sniedz iepriekš izveidoti uzkrājumi, kas palīdz pārvarēt gan sarežģītus, gan patīkami pārsteidzošus dzīves pavērsienus. Lai stiprinātu savu finansiālo labsajūtu, būtiski ir mērķtiecīgi veidot uzkrājumus, pat ja tas nozīmē ikdienā attiekties no kādiem ne tik vajadzīgiem vai steidzamiem pakalpojumiem vai precēm, novirzot līdzekļus “drošības spilvenam”.
“Gada noslēgums ir īstais laiks, kad plānot nākamo gadu, tostarp noteikt finansiālos mērķus. Jau tik šķietami vienkāršas lietas kā budžeta veidošanas ieviešana ikdienā var veicināt to, ka mēs varam sākt vairāk atlikt un spert pirmos soļus uzkrājumu veidošanā,” secina eksperte.
