Uzkrāt naudu šķiet vienkārši: nopelni, neiztērē, atliec malā. Taču VEF Kvartālā notikušajā Investoru festivālā, kur 60 eksperti no Latvijas, Igaunijas un Lietuvas uz trīs skatuvēm apsprieda vairāk nekā 20 aktuālus tematus par ieguldījumiem, kļuva skaidrs: uzkrāt var arī nepareizi, un tas izmaksā dārgi. Eksperti analizēja piemēru, kur “cena” par nepareizi izvēlētu pensiju plānu bija neiegūta papildu pensija 600 eiro mēnesī, un norādīja, ka pēdējo desmit gadu laikā inflācija ir apēdusi 56% no naudas pirktspējas. Tas nozīmē, ka nauda, kas vienkārši “guļ” kontā, katru gadu klusām zaudē vērtību un ka to nepieciešams prātīgi ieguldīt. Kā tieši? Eksperti nosauca piecas biežākās kļūdas, kuras pieļauj Latvijas iedzīvotāji, domājot par saviem uzkrājumiem.

Kļūda Nr. 1: nenodalīt pensiju uzkrājumus atsevišķā “kabatā”

Pensiju uzkrājums tiek veidots 30–40 gadu periodā ar konkrētu mērķi – nodrošināt pietiekamus ienākumus pensijas vecumā. Tāpēc tam jābūt atsevišķai finanšu prioritātei ar skaidru ilgtermiņa stratēģiju. Arnolds Čulkstēns, SEB Life and Pension Baltic SE valdes priekšsēdētājs, skaidro: “Uztverot pensiju iemaksas kā regulāru ikmēneša maksājumu, nevis izdevumu, ko segt tikai tad, kad paliek brīvi līdzekļi, ir vieglāk saglabāt disciplīnu un izvairīties no impulsīviem lēmumiem tirgus svārstību laikā. Pareizi pārvaldīts ilgtermiņa uzkrājums var nodrošināt pat uz pusi lielāku kapitālu pensijas vecumā.”

Kļūda Nr. 2: sākt pārāk vēlu

Laiks ir ieguldītāja spēcīgākais instruments, un tieši to cilvēki visbiežāk zaudē, jo atliek lēmumu sākt pat gadiem ilgi: “Laiks ir viens no svarīgākajiem faktoriem pensiju uzkrājuma veidošanā. Ja uzkrājumu sāk veidot jau ap 25 gadu vecumu, pietiek novirzīt aptuveni 4–5% no ienākumiem, jo lielu daļu gala kapitāla ilgtermiņā veido tieši investīciju ienesīgums, nevis tikai paša veiktās iemaksas. Jo agrāk sāk, jo vairāk “strādā” ieguldījumu peļņa, nevis paša iemaksātā nauda,” skaidro A. Čulkstēns.

Skaidrs piemērs no eksperta prezentācijas Investoru Festivālā: cilvēks, kurš sāk veidot uzkrājumu 20 gadu vecumā un no 1800 eiro algas mēnesī novirza 86 eiro, var panākt situāciju, kur 62% no kopējā kapitāla veidos peļņa jeb procenti no ieguldījuma. Savukārt cilvēks, kurš sāk tikai 50 gadu vecumā, ir spiests no 3 400 eiro algas katru mēnesi novirzīt jau 750 eiro, un tikai 22% no gala uzkrājuma veidos kapitāla pieaugums.

Kļūda Nr. 3: izvēlēties pārāk drošu plānu

“Drošs” ne vienmēr nozīmē “labs”, ja mēs runājam par investīcijām. Piemēram, peļņa no valsts obligācijām bieži vien nespēj nosegt pat inflāciju. Arī tie, kas gadiem turējuši naudu pārāk konservatīvā fondā, pēdējo desmit gadu laikā ir nopelnījuši tikai aptuveni 2% gadā – mazāk nekā bija inflācija. Faktiski viņu nauda ir zaudējusi vērtību, kaut arī “cipari” kontā palielinājās.

Savukārt, runājot par pensijām, SEB Life and Pension Baltic SE valdes priekšsēdētājs skaidro: pensiju uzkrājuma mērķis ir maksimāli palielināt kapitālu līdz pensijas vecumam, tāpēc svarīgi izvēlēties vecumam atbilstošu ieguldījumu stratēģiju. Jaunākā vecumā pārāk konservatīvs plāns var būtiski samazināt ilgtermiņa ienesīgumu, kamēr lielāks akciju īpatsvars un regulāras iemaksas ļauj efektīvāk izmantot tirgus izaugsmi un pat finanšu krīžu sniegtās iespējas.

Piemēram, izvēloties dinamiskāku pensiju plānu, ar 83 eiro mēnesī var uzkrāt tik daudz, ka piemaksa pie pensijas veidos 1300 eiro mēnesī. Savukārt konservatīvs plāns tādos pašos apstākļos nodrošinās 700 eiro lielu papildu pensiju. Atšķirība ilgtermiņā ir milzīga – aptuveni 140 000 eiro.

Kļūda Nr. 4: obligācijas vērtēt tikai pēc procentu likmes

Obligācijas ir instruments, ar kuru tu aizdod naudu uzņēmumam vai valstij un saņem to atpakaļ ar procentiem. Pēdējos gados Baltijā tās ir kļuvušas ļoti populāras, taču 91% investoru galvenais kritērijs ir tikai ienesīgums. Tā ir bīstama pieeja.

Voldemārs Strupka, Signet Asset Management valdes priekšsēdētājs un Signet Bankas ieguldījumu eksperts norāda: “Nodrošinātas” obligācijas ne vienmēr nozīmē reālu aizsardzību: ja nodrošinājumu veido tikai uzņēmuma daļas, nevis ēkas vai iekārtas, bankrota gadījumā investors var saņemt daudz mazāk, nekā cerēts.”

Baiba Onkele, Storent Holding finanšu direktore piebilst: “Investoram vispirms vajadzētu saprast, kā uzņēmums pelna, un tikai tad skatīties uz procentu likmi. Tieši šo jautājumu lielākā daļa investoru, skrienot pēc iluzoras peļņas, vienkārši neuzdod.”

Mākslīgais intelekts, kriptovalūtas, jaunuzņēmumi – katram laikam ir sava “karstā tēma”, un daudzi iegulda tādēļ, ka tā dara visi pārējie. Festivāla tehnoloģiju skatuvē eksperti brīdināja: ažiotāža nekad nav laba stratēģija.

V. Strupka norāda: “Daudzi apkārt saka – “ieguldi mākslīgajā intelektā”, taču tikai retais uzdod jautājumu: ko konkrēti pirkt? Īstās iespējas šobrīd nav tur, kur visi skatās. Tās ir pie tiem, kas klusi būvē infrastruktūru: enerģētika, dzesēšana, datu pārraide un analīze. Izklausās garlaicīgi, taču tieši garlaicīgais šobrīd ir pārāk nenovērtēts.”

B. Onkele pievieno praktisku redzējumu: “Kritērijam ir jābūt reālajai atdevei, nevis modernajiem burtiem “MI” prezentācijā. Ja uzņēmums spēj likvidēt rutīnu, paātrināt procesus vai samazināt izmaksas -– tā stratēģija izskatās pārliecinoši. Ja nav nekā cita kā vien skaļi solījumi – ieguldīt nav vērts.”

Kļūda Nr. 6: Pārāk ilgi vilcināties un pārdomāt

Pētījuma dati rāda: jo vecāks ir cilvēks, jo retāk viņš iegulda: 18–29 gadus veco vidū neiegulda un neplāno to darīt 14% respondentu, bet 50–59 gadu vecumā jau 31%.² Investoru Festivāla organizatore Inta Buša norāda: “Jā, ir rūpīgi jāpārskata investīciju stratēģija. Jā, ir jāiedziļinās. Taču tikpat svarīgi ir beidzot spert pirmo soli, jo, gadiem ejot, to izdarīt ir arvien grūtāk un atdeve var būt mazāka. Lai to veicinātu, mēs jau vairāk nekā piecus gadus strādājam pie kopienas veidošanas. Investoru Festivāls ir vairāk nekā gudra parunāšanās, kas ir domāta tikai turīgajiem. Tieši otrādi! Tā ir kustība ar mērķi veicināt izpratni par investīcijām, visiem, kas vēlas to saprast. Mūsu virsuzdevums ir par sarežģīto stāstīt vienkārši.”

Tieši tāpēc festivālā darbojās bezmaksas Jauno investoru skatuve un visiem ekspertiem, kuru šogad bija vairāk nekā 60, varēja uzdot jautājumus. “Esam patiesi priecīgi, ka izdevās noorganizēt tik vērienīgu pasākumu, uz trīs skatuvēm apspriežot 20 tematus un veicinot simtiem cilvēku izpratni par ļoti dažādiem ar investīcijām saistītiem jautājumiem,” piebilst Festivāla organizatore.

Investoru festivāls notika 2026. gada 6. jūnijā, VEF Kvartālā, un tā laikā 60 ekspertu no Latvijas, Igaunijas un Lietuvas uz trim skatuvēm analizēja tematus, par kuriem esam ieraduši klusēt. Proti, kāda ir reālā cena nepareiziem finanšu lēmumiem, kāpēc obligāciju ienesīgums nav vienīgais aspekts, kam jāpievērš uzmanība, un kādi konkrēti soļi jāveic, lai pēc 20 gadiem nebūtu jābrīnās par saviem uzkrājumiem vai to trūkumu.