Vislabākie centralizēto eksāmenu rezultāti 12. klasei šogad bijuši vācu valodā, vissliktākie – daudz kritizētajā matemātikas eksāmenā. Šogad bijis arī rekordaugsts gala pārbaudījumos izkritušo skaits. Matemātikas, latviešu valodas un fizikas eksāmenu šogad nenokārtoja 252 skolēni.
Uzzinot matemātikas eksāmenu rezultātus, ne viens vien vidusskolas beidzējs bija vīlies – atzīme bija zemāka nekā paša vērtētais zināšanu līmenis. Arī NRA.lv aptaujātie pedagogi uzreiz pēc eksāmena atzina, ka uzdevumi šogad bijuši pārāk grūti, bet pats pārbaudījums – pārāk garš. Matemātikas skolotāju apvienības pārstāvji prognozēja rezultātu lejupslīdi un nebija kļūdījušies.
Valsts izglītības satura centra (VISC) nule kā apkopotā informācija liecina, ka matemātikas eksāmena rezultāti šogad sasnieguši zemāko rādītāju pēdējo trīs gadu laikā – 34,6 procentus.
Lauku skolās rezultāti bija vēl sliktāki – tikai 27,3 procenti. Matemātikas eksāmenu šogad kopumā kārtoja 13 899 skolēni, no viņiem 223 eksāmenu vispār nenokārtoja. 2015. gadā matemātikas eksāmens par sarežģītu izrādījās 62 skolēniem, lai gan tajā gadā centralizēto eksāmenu šajā priekšmetā kārtoja vairāk – 14 616 skolēni.
Savukārt latviešu valodas eksāmens kā neiespējamā misija šogad bija 28 skolēniem. Pērn eksāmenu šajā priekšmetā nenokārtoja 22 vidusskolnieki, bet 2015. gadā – 34 skolēni. Vidējais latviešu valodas eksāmena vērtējums šogad vismaz ir par 1,7 procentpunktiem augstāks nekā pērn, sasniedzot 52,6 procentus. Taču tas vienalga ir ļoti zems, salīdzinot ar svešvalodu eksāmenu rezultātiem.
Visaugstākais vērtējums šogad ir vācu valodā – 72,1 procents, un ar katru gadu rezultāts uzlabojas. Angļu valodas eksāmena vidējais rezultāts šogad ir 61,9% (pērn – 59,7%), krievu valodā – 70,3% (pērn – 68,6%), franču valodā – 67,9 procenti.
Tajā pašā laikā visai vājas zināšanas lielākajai daļai skolēnu ir vēsturē un fizikā. Šajos priekšmetos vidējais vērtējums eksāmenos sasniedz vien 40 un 39,8 procentus. Turklāt fizikā ir būtisks vidējā rezultāta kritums. Pērn fizikas eksāmenā vidējais vērtējums bija 49,9 procenti. Gan pagājušajā gadā, gan arī šogad fizikas eksāmenu nenokārtoja viens skolēns.
Vidējais rezultāts šogad krities arī citos eksakto un dabaszinātņu mācību priekšmetu eksāmenos – bioloģijas eksāmena vidējais rezultāts šogad ir 60,8%, kas ir par 2,9 procentpunktiem mazāk nekā pirms gada, savukārt ķīmijā vidējais rezultāts noslīdējis par aptuveni pusotru procentpunktu, sasniedzot 61,5%.
Skatot skolu kopvērtējumā, šogad eksāmenu rezultāti bija ārkārtīgi atšķirīgi – no 99,5 procentiem (Ilmāra Gaiša Kokneses vidusskola) līdz 8 procentiem (Rīgas 9. vakara (maiņu) vidusskola).
Labākais matemātikas eksāmena vidējais rezultāts – 85,82 procenti – šogad bijis Rīgas Tehniskās universitātes inženierzinātņu vidusskolā, savukārt latviešu valodas eksāmenā 82,46 procentus ieguva Jāņa Ivanova Rēzeknes mūzikas vidusskolas eksāmena kārtotāji.
Neatkarīgā jau rakstīja, ka matemātika, latviešu valoda un viena svešvaloda ir obligātie eksāmeni, kas jākārto visiem vispārējās vidējās izglītības ieguvējiem. Eksāmenus matemātikā šogad kārtoja 13 899 skolēni, latviešu valodu 12. klasei – 13 805 skolēni. Angļu valodu kā eksāmena priekšmetu bija izvēlējušies gandrīz 12 500 skolēnu, krievu valodu – 2400 skolēnu, vācu valodu – 58 skolēni, bet franču valodu – 23 skolēni.
Ja skolēnu neapmierina centralizētajā eksāmenā iegūtais vērtējums, Administratīvā procesa likuma noteiktā kārtībā mēneša laikā pēc sertifikāta izsniegšanas viņam ir tiesības rakstīt VISC adresētu iesniegumu ar lūgumu pārskatīt eksāmenā saņemto vērtējumu. Īpaši izveidota VISC apelācijas komisija to izskatīs mēneša laikā pēc iesnieguma saņemšanas.
Ilze Šteinfelde
Foto: Pixabay
