Gerhards: NĪN kāpis visstraujāk – daudzviet šis nodoklis ir nepaceļams

Nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) jautājums jāatrisina šī Saeimas sasaukuma laikā, uzskata vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards (VL-TB/LNNK).

Kā intervijā laikrakstam “Neatkarīgā” atzīst ministrs, likumdevējs pieļāvis milzu atšķirības atkarībā no dzīvesvietas vērtības ar lielāko likmi 1,5% no kadastrālās vērtības. Savulaik netika novērtēts nedz nekustamā īpašuma burbulis, nedz ari dažu Latvijas politiķu vēlme tirgot uzturēšanās atļaujas ārvalstniekiem, kā rezultātā atsevišķās Latvijas vietās nenormāli pieauga kadastrālās vērtības.

“Šobrīd NĪN ir nesabalansēts, lielai Latvijas iedzīvotāju daļai nepaceļams. Tagad ir pieņemts NĪN moratorijs uz diviem gadiem,” klāstīja Gerhards.

Aptuveni 84% no pašvaldību nodokļu ieņēmumiem pašvaldības iegūst no iedzīvotāju ienākuma nodokļa un 15% – no NĪN. “Ja salīdzina situāciju pirms krīzes – 2008.gadā un šodienu, NĪN kāpis visstraujāk – vairāk nekā divas reizes un daudzviet šis nodoklis ir nepaceļams, ” norāda Gerhards.

Viņš uzskata, ka NĪN jautājums jārisina šīs Saeimas sasaukuma laikā. Ministrs uzskata, ka šī problēma bija jārisina kopā ar nodokļu reformu.

Ziņots, ka Saeima maijā atbalstīja grozījumus Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā, kas paredz vēl līdz 2020.gadam iesaldēt nekustamā īpašuma kadastrālās vērtības

Likuma grozījumi paredz: 2014.gadā apstiprinātā kadastrālo vērtību bāze, kas bija spēkā 2016. un 2017.gadā, tiks piemērota arī 2018. un 2019.gada kadastrālo vērtību aprēķinam. Tādējādi saistībā ar plānotajām nodokļu politikas izmaiņām plānots novērst nekustamā īpašuma pieaugumu tuvākajos gados.

Vienlaikus plānots paredzēt vairākas atkāpes no šīs kārtības, atsevišķas kadastrālo vērtību zonām un ēku tipiem nākamajos gados tomēr paredzot kadastrālās vērtības pieaugumu. Vērtības kāpums paredzēts ēkām, kas pirmreizēji ekspluatācijā nodotas pēc 2000.gada 1.janvāra. Kadastrālās vērtības pieaugums jaunajām ēkām plānots, jo patlaban kadastra vērtība tām nereti ir būtiski zemāka nekā tirgus vērtība – vidēji sasniedzot tikai 39 procentus no tirgus vērtības. Savukārt padomju laikā būvētām ēkām kadastra vērtība vidēji ir daudz tuvāka tirgus vērtībai.

Tāpat pieaugs vērtība zemes vienībām, kurām reģistrēts Baltijas jūras un Rīgas jūras līča aizsargjoslas apgrūtinājums, kas samazināja vērtību par 20 procentiem. Vērtība pieaugs arī lauku zemēm, kurām reģistrēts kāds no īpaši aizsargājamo dabas teritoriju apgrūtinājumiem, kas samazināja vērtību par 30 procentiem. Kā norāda likumprojekta autori Tieslietu ministrijā, šādi apgrūtinājumi praktiski nesamazina nekustamā īpašuma tirgus cenas.

Foto: StockSnap/https://pixabay.com/en/users/StockSnap-894430/https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/