Lai arī bezdarbs Rīgā samazinās, sociālās palīdzības klientu loks paliek nemainīgi liels, tie ir 12 procenti no rīdzinieku skaita. Rīgas domes Labklājības departamenta Sociālās pārvaldes priekšnieks Mārtiņš Moors norāda: arī rīdzinieku skaits ir samazinājies, ko nevar teikt par sociālās palīdzības saņēmēju skaitu, proti, 2010. gadā sociālo palīdzību saņēma 71 951 rīdzinieks, bet 2011. gadā – jau 82 508. Arī sociālajiem pabalstiem izlietotais finansējums audzis – no gandrīz 18 miljoniem latu 2010. gadā līdz 23,7 miljoniem latu 2011. gadā – pieaugums pat par 33 procentiem. Pērn Rīgā garantētā minimālā ienākuma (GMI) un dzīvokļa pabalsta nodrošināšanai tika izlietoti 77 procenti no visiem sociālajiem pabalstiem paredzētā finansējuma, un arī tas salīdzinājumā ar gadu iepriekš ir vairāk, raksta NRA.lv.
«No pagājušā gada aprīļa trūcīgo personu skaits pamazām samazinās, bet palielinājās izmaksas par dzīvojamās telpas lietošanu, kā rezultātā palielinās GMI un dzīvokļa pabalsta saņēmēju skaits un šiem pabalstiem izlietotais finansējums,» norāda M. Moors.
Šogad sociālās palīdzības saņēmēju vidējie deklarētie ienākumi pirms sociālās palīdzības saņemšanas būtiski nav palielinājušies. Tāpat, sākot no pērnā gada februāra, samazinās arī bezdarba līmenis Rīgā, bet joprojām palielinās ilgstošo bezdarbnieku – sociālās palīdzības saņēmēju skaits. «Mūsu sistēma reaģē apmēram deviņu mēnešu – gada laikā pēc kādām izmaiņām, ar to izskaidrojams, kāpēc darba tirgus attīstību neredz sociālās palīdzības sistēmā,» secina M. Moors. Toties uzreiz ir jūtams tas, ka palielinās izdevumi mājoklim, un sociālajai sistēmai jāspēj sniegt atbalsts. Kopumā M. Moors vērtē, ka šogad nebūs vajadzīgs būtiski lielāks finansējums sociālajiem pabalstiem nekā pērn.
Iesaistot darbā papildus 20 sociālos darbiniekus, Rīgas Sociālais dienests sācis intensīvu darbu tieši ar cilvēkiem darbspējas vecumā, kuriem nav darba. Inga Lukašinska stāsta, ka kopš pagājušā gada marta risināti 814 sociālie gadījumi, kuru ietvaros strādāts ar 1366 personām, šāgada trīs mēnešos uzsāktas vēl 169 lietas. Pagājušajā gadā slēgtas 313 lietas – iemesli bijuši vairāki. Viens no pozitīvākajiem iznākumiem, uz ko tiecas arī sociālie darbinieki, ir tas, lai šie cilvēki atrastu pastāvīgu darbu. Kā norāda I. Lukašinska, lielā daļā gadījumu tas arī ir izdevies – 47 procenti no šiem cilvēkiem darbu atraduši. Speciālisti arī izanalizējuši, vai un kā mainās izdevumi sociālajiem pabalstiem pirms šī darba uzsākšanas ar bezdarbnieku un pēc. Dati liecina, ka pabalstos samaksātās summas šiem cilvēkiem samazinās.
«Naudiskais rezultāts atspoguļo sociālā darba panākumu – cilvēks vairs nevēršas pēc pabalstiem, jo spēj savas problēmas risināt pats,» uzsver I. Lukašinska.
«Bīstamākā tendence ir tieši tā, ka palielinās ilgstošo bezdarbnieku skaits,» uzsver speciāliste. 42 procenti cilvēku, kuri ir reģistrēti Nodarbinātības aģentūrā, ir arī sociālās palīdzības saņēmēji. Kopumā situāciju labi ataino dati – NVA reģistrēti 28 453 bezdarbnieki rīdzinieki, no tiem gandrīz 20 000 nesaņem bezdarbnieka pabalstu un 12 000 ir Rīgas Sociālā dienesta klienti.
Tomēr 37 procentos gadījumu bezdarbnieki diemžēl izvēlējušies nesadarboties ar sociālajiem darbiniekiem. I. Lukašinska iezīmē bezdarbnieka – klienta portretu: neapmierināts un nesaprot, kāpēc jāsadarbojas ar sociālo darbinieku. Viņš jau ir risinājis savu sociālo situāciju ar sociālo palīdzību – pat vairākās paaudzēs, baidās zaudēt sociālo palīdzību, uztver to kā pastāvīgu ienākumu, dažkārt ir agresīvs, manipulē, sniedz maldinošu informāciju un sūdzas. «Viņš arī cenšas vainot citus savās problēmās, meklē iemeslus, kāpēc nestrādāt, atsakās no piedāvātajiem pakalpojumiem vai arī izmanto visus pakalpojumus, lai iegūtu laiku un ilgāk turpinātu saņemt sociālo palīdzību,» klāsta I. Lukašinska.
Šogad Rīgā plānots šo darbu ar ilgstošajiem bezdarbniekiem pastiprināt, attīstot līdzdarbības pienākumus. Jau jūnijā sāksies sabiedriski derīgo darbu programma, kurā darbspējīgiem sociālās palīdzības saņēmējiem būs jāiesaistās dažādu darbu veikšanā.bezdarbniekiInga LukašinskaMārtiņš Moors
