Lēmums par likmes nemainīgumu bija vienprātīgs, un ECB bankas prezidents Mario Dragi pēc sanāksmes notikušajā preses konferencē izklausījās pozitīvāk noskaņots, nekā tika gaidīts. Viņa optimisms īslaicīgi kalpoja par atbalstu pēdējā laikā novājinātajam eiro.
M.Dragi norādīja uz pazīmēm par to, ka eiro zonas ekonomika, lai arī zemā līmenī, bet tomēr kļūst stabilāka pēc ekonomiskās situācijas pasliktināšanās 2011. gada ceturtajā ceturksnī. Tai pat laikā viņš sacīja, ka izaugsmes samazinājuma risks vēl aizvien ir ļoti augsts un saglabājas liela nenoteiktība.
Ļoti ticams, ka ECB arī turpmāk samazinās procentu likmes, neskatoties uz vakardienas pauzi. Preses konferencē M.Dragi nevēlējās nosaukt 1% kā minimālo slieksni refinansēšanas likmei, un viņš vēlreiz uzsvēra, ka ECB ir piesardzīga un gatava rīkoties. Tirgus dalībnieki tika īpaši iedrošināti ar M.Dragi pozitīvajiem komentāriem par ilgtermiņa refinansēšanas operāciju (IRO) realizēšanas panākumiem. Jāatgādina, ka lēmums par banku finansēšanas pasākumiem tika pieņemts iepriekšējā monetārās politikas sanāksmē.
Pēc M.Dragi teiktā, ir skaidri redzams, ka IRO ir uzlabojušas finanšu tirgu likviditāti un novērsušas starpbanku kredītu krīzi. Šķiet, nauda atradusi savu vietu ekonomikā – bankas, kas veikušas rekordlielus noguldījumus ECB, nav tās pašas, kas izmantojušas IRO iespējas. Šī aizņemšanās iespēja sniegusi tieši tādu rezultātu, kādu Eiropas politiķi cerēja iegūt: Eiropas bankas aizņēmās naudu no centrālās bankas ar mazām procentu likmēm un ieguldīja to grūtībās nonākušo valstu parādos uz tādu pašu termiņu ar mērķi nopelnīt no procentu likmju starpības.
Tā rezultātā tika veiksmīgi aizvadīta arī Spānijas parāda vērtspapīru izsole. Apjomīga tirgus pieprasījuma rezultātā Spānija kopā piesaistīja aptuveni 10 miljardus eiro, kas ir divas reizes vairāk, nekā tika gaidīts, ar likmi aptuveni 4% apmērā. Savukārt Itālija par viena gada termiņa sertifikātiem ieguva 12 miljardus eiro ar 2.7% likmi. Tas ir mazāk nekā puse no tiem 6%, ko Itālijai nācās maksāt līdzīgā izsolē decembra vidū.
Diemžēl jau nākamajā dienā Itālijai neizdevās turpināt pozitīvo noskaņojumu. Lai arī izdevās piesaistīt plānotos 4.75 miljardus eiro uz trīs gadiem, tirgus pieprasījums pēc šiem vērtspapīriem bija ievērojami zemāks nekā plānots. Tā rezultātā eiro vērtība atjaunoja lejupslīdi.
Optimismu slāpē arī ziņas, ka preču ražošana eiro zonā novembrī nokritusies jau trešo mēnesi pēc kārtas, šoreiz par 0.1%. Šie dati apstiprina aizdomas, ka pagājušā gada ceturtajā ceturksnī IKP būs samazinājies.
ECBMario DragiUldis Bušs
