2026. gada Eiropas Komisijas pavasara ekonomikas prognozē paredzēta vājāka ekonomiskā aktivitāte, jo konflikts Tuvajos Austrumos izraisījis jaunu enerģētikas satricinājumu, kas veicina inflāciju un pazemina ekonomikas sentimenta līmeni.

Līdz 2026. gada februāra beigām tika prognozēts, ka Eiropas Savienības (ES) ekonomika turpinās attīstīties mērenā tempā, vienlaikus samazinoties inflācijai, taču kopš konflikta sākuma perspektīvas ir būtiski mainījušās. Jau dažas nedēļas pēc konflikta sākuma bija vērojams inflācijas pieaugums, kam galvenais iemesls bija straujais energoresursu cenu pieaugums, un līdz ar to pavājinājās ekonomiskā aktivitātes dinamika. Paredzams, ka 2027. gadā situācija nedaudz uzlabosies, ja spriedze enerģijas tirgos mazināsies.

Valdis Dombrovskis, Eiropas Komisijas komisārs, atbildīgs par ekonomiku un produktivitāti, kā arī par ES tiesību aktu īstenošanu un vienkāršošanu, par ekonomisko prognozi Latvijai teica: “Konflikts Tuvajos Austrumos ir izraisījis būtisku enerģijas cenu pieaugumu, negatīvi ietekmējot Latvijas un visas Eiropas Savienības ekonomiku. Atbilstoši Eiropas Komisijas pavasara ekonomikas prognozei šo notikumu ietekmē ES izaugsme 2026. gadā būs zemāka nekā iepriekš tika prognozēts – 1,1 % apmērā, savukārt inflācija pieaugs līdz 3,1 %. Līdzīgas tendences gaidāmas arī Latvijā, kur pēc straujākas izaugsmes 2025. gadā – 2,1 % apmērā – šogad paredzēts 1,4 % pieaugums, bet inflācija, lielā mērā enerģijas cenu kāpuma dēļ, sasniegs 3,6 %. Latvijas izaugsmi turpinās veicināt privātais patēriņš un ES fondu investīcijas. Reaģējot uz šo enerģijas cenu satricinājumu, ES dalībvalstīm ir jāmācās no iepriekšējo krīžu pieredzes: atbalstam ir jābūt īslaicīgam, mērķētam un vērstam uz tiem iedzīvotājiem un uzņēmumiem, kurus cenu kāpums skar vissmagāk, saglabājot fiskālo ilgtspēju un neveicinot fosilā kurināmā patēriņu. Tāpat jāturpina reformas, kas stiprina mūsu enerģētisko neatkarību un ekonomikas konkurētspēju.”

2025. gadā IKP bija pieaudzis par 1,5 %, taču tagad tiek prognozēts, ka 2026. gadā šis pieaugums ES samazināsies līdz 1,1 %, kas būtu par 0,3 procentpunktiem mazāk nekā 2025. gada rudens ekonomikas prognozē paredzētie 1,4 %. IKP izaugsme 2027. gadā palielināsies līdz 1,4 %. Arī eirozonas izaugsmes prognozes ir līdzīgi samazinātas — no 1,2 % uz 0,9 % 2026. gadā un no 1,4 % uz 1,2 % 2027. gadā. Paredzams, ka inflācija ES 2026. gadā sasniegs 3,1 %, kas ir par pilnu procentpunktu vairāk nekā iepriekš prognozēts, bet 2027. gadā atkal samazināsies līdz 2,4 %. Arī eirozonas inflācijas prognoze ir mainījusies, proti, salīdzinot ar rudens prognozēm, tā kāpusi no 1,9 % uz 3 % 2026. gadam un no 2 % uz 2,3 % 2027. gadam.

ES ekonomika turpinās augt, bet lēnākā tempā
Tā kā ES ir enerģijas neto importētāja, tās ekonomiku ļoti ietekmē Tuvo Austrumu konflikta izraisītais enerģētikas satricinājums, turklāt tas ir otrais šāda veida satricinājums mazāk nekā piecu gadu laikā. Enerģijas cenu straujais kāpums nozīmē lielākus rēķinus mājsaimniecībām un augošas izmaksas uzņēmumiem. Tas, savukārt, daudzās nozarēs samazina peļņu, turklāt ienākumus, ko varētu gūt ES ekonomikas dalībnieki, pārvirza uz tām valstīm, kas enerģiju eksportē.

Konflikta sākumā, pieaugot bažām par inflāciju un darbvietu zaudēšanu, patērētāju uzticēšanās līmenis samazinājās līdz zemākajam punktam 40 mēnešu laikā. Tomēr paredzams, ka patēriņš joprojām būs galvenais izaugsmes virzītājspēks. Prognozēts, ka stingrāki finansēšanas nosacījumi, peļņas samazināšanās un paaugstināta nenoteiktība ierobežos uzņēmumu ieguldījumus. Turklāt vājāks ārējais pieprasījums kavē eksporta pieaugumu.

ES investīcijas enerģētiskās noturības uzlabošanā, jo īpaši pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā, atmaksājas. Virzība uz energoresursu piegāžu dažādošanu, dekarbonizāciju un mazāku enerģijas patēriņu ir ļāvusi ES ekonomikai labāk pārvarēt pašreizējo satricinājumu.

Enerģētikas satricinājums rada papildu slogu publiskajām finansēm
Paredzams, ka vispārējās valdības budžeta deficīts ES palielināsies – 2025. gadā tas bija 3,1 % no IKP, taču 2027. gadā tiks sasniegti 3,6 %, tādējādi atspoguļojot zemāku ekonomisko aktivitāti, lielākus procentu maksājumus valsts parāda apkalpošanai, atbalsta pasākumus ar mērķi mazināt augstāku enerģijas cenu ietekmi uz neaizsargātām mājsaimniecībām un uzņēmumiem, kā arī lielākus aizsardzības izdevumus. Paredzams, ka publiskās investīcijas ES 2027. gadā stabilizēsies un to līmenis saglabāsies augsts, neraugoties uz to, ka vairs netiks veikti maksājumi no Atveseļošanas un noturības mehānisma.

Tiek prognozēts, ka arī ES parāda attiecība pret IKP palielināsies – no 82,8 % 2025. gadā līdz 84,2 % 2026. gadā un 85,3 % 2027. gadā. Eirozonā šī attiecība palielināsies no 88,7 % 2025. gadā līdz attiecīgi 90,2 % 2026. gadā un 91,2 % 2027. gadā. Tas atspoguļo lielākus primāros deficītus un arvien nelabvēlīgāku procentu likmju un izaugsmes tempa starpību. Paredzams, ka 2027. gadā četrās dalībvalstīs parāda attiecība pret IKP pārsniegs 100 %.

Pastāvīgi saspringtais energopiegāžu stāvoklis negatīvi ietekmē ekonomikas perspektīvas
Galvenais risks prognožu kontekstā ir saistīts ar Tuvo Austrumu konflikta ilgumu un tā ietekmi uz globālajiem enerģijas tirgiem. Tik augsta nenoteiktība nav ierasta situācija, turklāt sarūk iespējas piegādes apstākļiem drīzā laikā normalizēties; attiecīgi pamatprognoze ir papildināta ar alternatīvu scenāriju, kas paredz ilgstošākus pārrāvumus energoresursu piegādēs. Saskaņā ar šo scenāriju tiek pieņemts, ka energoresursu cenas ievērojami pārsniegs bāzes scenārijā izmantotās nākotnes līgumu cenu līknes – tās­ sasniegs augstāko punktu 2026. gada beigās un pēc tam līdz 2027. gada beigām pakāpeniski atkal pietuvosies šīm līknēm. Šis scenārijs nosaka, ka inflācija nemazināsies un ekonomiskā aktivitāte 2027. gadā neatjaunosies tā, kā paredzēts pamatprognozē. Turklāt augstākas cenas varētu mudināt mājsaimniecības un uzņēmumus straujāk samazināt patēriņu un investīcijas.

Turklāt varētu saasināties konkrētu preču un ražošanas resursu, piemēram, dažu naftas pārstrādes produktu, hēlija un minerālmēslu, piegāžu trūkums, izraisot domino efektu globālajās ražošanas ķēdēs un samazinot pārtikas pieejamību cenas ziņā.

Samazinoties pieprasījumam pēc darbaspēka, par ko liecina zemāki brīvo darbvietu un darbā pieņemšanas rādītāji, varētu izdarīt secinājumus par nelabvēlīgāku ietekmi uz nodarbinātības pieaugumu turpmāk.

Pastāvīgā nenoteiktība saistībā ar pasaules tirdzniecības politikas norisēm un ģeopolitisko un tirdzniecības attiecību pārkārtošanās varētu vēl vairāk vājināt ekonomisko noskaņojumu un izaugsmi.

Straujāka strukturālo reformu īstenošana, novēršot ilgstošos šķēršļus, kuri kavē ES izaugsmi, joprojām varētu būtiski pozitīvi ietekmēt ekonomikas perspektīvas nākotnē. Apjomīgas publiskās investīcijas tādās nozarēs kā aizsardzība un enerģētika var kompensēt daļu no privātajā sektorā gaidāmās situācijas pasliktināšanās. Mākslīgais intelekts ir gan iespēja, gan risks: produktivitātes pieaugums varētu veicināt ieguldījumus ES, savukārt darba tirgus satricinājumi varētu negatīvi ietekmēt pieprasījumu.