Notikumi Ukrainā ir būtiski izmainījuši globālos procesus, tostarp mudinot Eiropas valstis vēl ciešāk sakļaut rindas. Eiropas Savienība (ES) ir apliecinājusi gatavību triecientempos uzņemt Lietuvu eirozonā, un eksperti prognozē, ka šim piemēram varētu sekot arī ilgās pārdomās slīgstošās Polijas atmaigšana pret vienoto valūtu.

Eiropas Komisija un Eiropas Centrālā banka paziņojušas, ka Lietuva ir izpildījusi visus kritērijus eiro ieviešanai un mūsu kaimiņi jau 2015. gada 1. janvārī kļūs par eirozonas 19. dalībvalsti.

NRA.lv aptaujātie eksperti uzsver: formāli Lietuva ir izpildījusi fiskālos parametrus par zemu inflāciju un iegrožotu deficītu, taču izšķirošie šoreiz ir nevis ekonomiskie, bet gan ģeopolitiskie apsvērumi. «Lai gan Lietuvā ir spēcīgāk attīstīta lauksaimniecība un ražošana, tomēr nedz Latvijas, nedz mūsu kaimiņu uzņemšana eirozonā nesniedz šai savienībai vērā ņemamu pienesumu. Tajā pašā laikā pēc notikumiem Ukrainā priekšplānā izvirzās ģeopolitiskie jautājumi, un šeit gan Latvijai un Lietuvai ir būtiska loma,» klāsta ekonomists Pēteris Strautiņš. «Ceļā uz eiro Lietuva saskarsies ar tām pašām problēmām, kādas bija Latvijā. Proti, iedzīvotāju neuzticība un neziņa. Taču pēc konflikta Ukrainā visā Eiropā skepse pret monetāro savienību mazinās, un tās vietā nāk apjausma, cik būtiska ir Eiropas valstu savstarpējā sadarbība,» pārliecināts ir eksperts. Viņš piebilst: «Iespējams, Lietuvas uzņemšanai eirozonā ir tālejošāki mērķi. Lai gan ekonomiski Polijai vienotā valūta nav nepieciešama, tomēr kaimiņu piemērs vienmēr bijis būtisks. It īpaši laikā, kad pārējās Eiropas valstis pastiprina apvienošanos pret ārējiem apdraudējumiem.»

Šim vērtējumam piekrīt arī Latvijas Ārpolitikas institūta dibinātājs un kādreizējais vadītājs Atis Lejiņš: «Krīze Ukrainā ir pierādījusi, cik pareizi Latvija ir darījusi, ieviešot eiro. Lietuva to redz un saprot.»

To, ka konflikts Ukrainā ir būtiski mainījis Eiropas iedzīvotāju uzskatus un situācijas novērtējumu, apliecina arī Finanšu ministrijas pārstāvis Aleksis Jarockis. «Arī Lietuvas politiķu un iedzīvotāju vidū līdzīgi kā savulaik Latvijā nebūs vienprātības. Vēl notiks diskusijas par referenduma rīkošanu un citām detaļām. Taču pēc norisēm Ukrainā aizspriedumi pret vienotās valūtas nepieciešamību ir mazinājušies,» klāsta A. Jarockis. Viņš arī akcentē, ka Lietuvas situāciju būtiski atvieglo tas, ka Latvija mūsu kaimiņiem ir labs piemērs, no kura mācīties: «Mūsu ekonomikas un ģeopolitiskā situācija ir ļoti līdzīgas. Visas problēmas un kļūdas, ko savulaik mēs piedzīvojām, Lietuva var novērst preventīvi. Tāpat Lietuva nepārprotami redz, ka Latvijai eiro ieviešana ir nesusi labus rezultātus – turpinās ekonomiskā izaugsme, ir paaugstināts kredītreitings. Lietuvai iestājoties eirozonā, šo piemēru, visticamāk, nevarēs ignorēt arī Polija. Domāju, ka drīz arī šī valsts pietuvosies diskusijai par pievienošanos eirozonai.»