Kopš šā gada 1.janvāra gan ir stājušies spēkā robežšķērsošanas ierobežojumi – ja agrāk turp un atpakaļ varēja doties neierobežotu reižu skaitu, tad tagad tas samazināts līdz reizei nedēļā.

Tiek lēsts, ka legālās degvielas noiets pierobežā šā gada sākumā vidēji pieaudzis vien par 4%. Taču tirgotāji uzskata, ka par reālu ierobežojumu ietekmi būtu uzskatāmi vismaz 8 līdz 10%.

Ja līdz ierobežojumu stāšanās spēkā pirms Vientuļu robežas kontrolpunkta veidojās ap puskilometru gara rinda, tad šobrīd tās ir vien dažas automašīnas, vēstīja «Top10».

Saskaņā ar muitas sniegto informāciju, šā gada janvārī uz Krieviju un atpakaļ, izmantojot Latvijas kontrolpunktus, devušies par 11% transportlīdzekļu mazāk, savukārt februārī – jau par 20% mazāk.

Pēc muitnieku domām, tas parāda, ka došanās pēc degvielas uz Krieviju daudziem bijusi nevis paša vajadzībām, bet gan pārdošanai.

Tagad tie, kam benzīnu pieveda uz mājām, pēc tā spiesti doties paši, taču pat šis jauno šķērsotāju skaits nav spējis izlīdzināt bilanci.

«Šobrīd vēl ir pāragri spriest, jo kopš 1.janvāra pagājis mazs laiks, bet, redzot tās tendences, kas mums ir pierobežas uzpildes stacijās, tad pārdoto litru daudzums kaut nedaudz, bet ir palielinājies,» norāda degvielas tirgotāja «Virši-A» valdes loceklis Andris Priedītis.

Degvielas tirgotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Stirāns skaidro, ka lielie degvielas tirgotāji izmaiņas realizācijas apjomos neizjūt, vairāk tās ietekmē mazos degvielas tirgošanas uzņēmumus, raksta NRA.lv.

«Runājot ar partneriem, kas pārstāv mazos tirgotājus, tad Latgales pusē tik tiešām janvārī un februārī ir bijis pieaugums realizācijā. Tā kā tas ir bijis jūtams,» atzina Stirāns.

Teikt, ka tagad no 1.janvāra sākusies pilnīgi jauna dzīve un cilvēki kļuvuši godīgāki un apzinīgāki, gan nevar. Par to liecina Vientuļu kontrolpunkta stāvvietā novietotās automašīnas ar noplombētām degvielas tvertnēm un bagāžas nodalījumiem, salona durvīm. Ik pa brīdim ir mēģinājumi vienā reizē ievest vairāk nekā atļauts.

Latvijas iedzīvotāji degvielas un citu akcīzes preču ievešanai sākuši izmantot Krievijas-Igaunijas robežpunktus, kur pastāv tie paši apjoma ierobežojumi, kas Latvijā, bet ne uz braucienu skaitu.

Piemēram, Luhamā robežšķērsošanas punktā, kas atrodas uz Pleskavas šosejas, vairums automašīnu ir nevis ar Igaunijas vai Krievijas numurzīmēm, bet gan ar Latvijas. Auto šeit pārbauda izlases kārtībā, bet, ja vadītājs kaut reizi jau bijis pieķerts, tad katru nākamo reizi viņam jāiziet pastiprinātā pārbaude.

Igaunijas muitnieki pie tā jau ir pieraduši. Saka, ka vairumā gadījumu mūsējie ar atļautā daudzuma ievērošanu neriskē – pieķerto gadījumu skaits būtiski neatšķiras no pašiem igauņiem. Arī viņu pierobežas iedzīvotāji iepērkas Krievijā.

Latvijas degvielas tirgotāji bažījas, ka ar laiku iepirkšanās tūrisms caur Igauniju varētu vērties plašumā, tādēļ plāno prasīt uzskaiti arī uz kaimiņvalstu robežām.

Priedītis pauda raidījumam viedokli: «Te būtu jāskatās strapvaldību līmenī un šo jautājumu kontekstā, – vai tādi noteikumi, kādi ir ieviesti pie mums, būtu attiecināmi arī abās pārējās Baltijas valstīs.»

Galvenais cenu atšķirības cēlonis ir akcīzes nodoklis – Latvijā kā Eiropas Savienības valstī tas ir lielāks. Ja persona vienā reizē vēlas ievest vairāk par atļauto bāku degvielas, litru alkohola, vai divas paciņas cigarešu, to drīkst darīt, bet tikai nomaksājot starpību.

Kā atzīst muitas amatpersonas, ievest degvielu, nomaksājot nodokļus, esot izdevīgi – kopējā summa dīzelim esot 80 santīmi par litru, bet benzīnam – 87 santīmi.

Ar cigaretēm un alkoholu esot citādi. Ievedot Latvijā papildu litru degvīna, akcīzē būs jāpiemaksā 4,90 lati, bet par paciņu cigarešu – no 1,43 līdz 1,93 latiem. Tas vairs neesot izdevīgi.

Degvielas tigotāju asociācija uzskata, ka būtu nepieciešama kopēja robežšķērsošanas politika visu trīs Baltijas valstu starpā, jo pilnīgs aizliegums doties uz Krieviju ir nereāls.Andris PriedītisdegvielaKrievijaMārtiņš Stirāns