100 eiro algai vai pensijai? Aptauja atklāj Latvijas iedzīvotāju izvēli

Katrs otrais Latvijas iedzīvotājs jeb 50 % dotu priekšroku lielākai algai šodien, nevis papildu uzkrājumam pensijai, liecina bankas Citadele meitas uzņēmuma CBL Atklātā pensiju fonda aptauja. Ja darba devējs piedāvātu izvēli starp 100 eiro lielāku mēnešalgu pēc nodokļu nomaksas un tikpat lielu iemaksu pensijas 3. līmenī, 37 % izvēlētos uzkrājumu nākotnei, savukārt 13 % nebūtu pārliecināti par savu izvēli.

“Lai arī pensijas jautājumi ir svarīgi, lielākai daļai Latvijas iedzīvotāju ikdienas vajadzības bieži vien izrādās būtiskākas par nākotnes uzkrājumiem. Tas ir īpaši raksturīgi jaunākiem cilvēkiem, kuriem līdz pensijai ir vairāki gadu desmiti un vecumdienu finansiālā situācija šķiet ļoti tāla. Izpratne par ilgtermiņa uzkrājumu nozīmi būtiski pieaug līdz ar vecumu,” saka Agnese Zvaigznīte, bankas Citadele meitas uzņēmuma CBL Atklātais pensiju fonds valdes priekšsēdētāja.

63 % jauniešu izvēlētos saņemt naudu tagad

Aptaujas rezultāti rāda izteiktas vecuma grupu atšķirības. Vecumā no 18 līdz 29 gadiem gandrīz divas trešdaļas jeb 63 % izvēlētos saņemt papildu 100 eiro pie algas, bet tikai 27 % dotu priekšroku iemaksai pensijas uzkrājumā.

Savukārt vecuma grupā no 50 līdz 65 gadiem darba devēja iemaksu pensijā izvēlētos jau 40 % respondentu. Aptuveni tikpat šī vecuma respondentu priekšroku dod lielākai algai šodien.

100 eiro mēnesī pensijas uzkrājumā – līdz 91 tūkstotim eiro 35 gados

Izvēle par labu pensijas uzkrājumam ilgtermiņā var sniegt ievērojamu finansiālu ieguvumu. Piemēram, ja cilvēks 30 gadu vecumā sāktu pensiju 3. līmenī ik mēnesi uzkrāt 100 eiro un turpinātu to darīt līdz 65 gadu vecumam, viņa kopējās iemaksas 35 gadu laikā sasniegtu 42 000 eiro. Pieņemot vidējo gada ienesīgumu 4 % apmērā, uzkrājums šajā periodā varētu pieaugt līdz aptuveni 91 000 eiro, no kuriem aptuveni 40 000 eiro veidotu ieguldījumu atdeve.

“Uzkrājumu veidošanā viens no būtiskākajiem faktoriem ir laiks. Jo agrāk sākam krāt, jo ilgāk mūsu labā var darboties salikto procentu efekts, kad ieguldījumu atdeve tiek gūta ne tikai no veiktajām iemaksām, bet arī no iepriekš nopelnītā. Tāpēc 100 eiro mēnesī ilgākā periodā var veidot nozīmīgu papildinājumu pensijai. Protams, lielāka alga šodien daudziem ir būtiska ikdienas izdevumu segšanai, tomēr ir vērts izvērtēt arī ilgtermiņa ieguvumus, īpaši tad, ja pensijas uzkrājumu piedāvā veidot darba devējs,” skaidro Agnese Zvaigznīte.

Aprēķins ir ilustratīvs, pieņemot 4 % vidējo gada ienesīgumu pēc komisijas maksām un regulāras ikmēneša iemaksas. Faktiskais uzkrājums ir atkarīgs no izvēlētā pensiju plāna, tā ieguldījumu rezultātiem un finanšu tirgus svārstībām. Ienesīgums nav garantēts, un aprēķinā nav ņemta vērā inflācijas un nodokļu ietekme

Rīgā biežāk izvēlas algu un retāk šaubās

Savukārt reģionu dati parāda, ka Rīgā lielāku algu uzreiz izvēlētos 59 % respondentu, bet darba devēja iemaksu pensijas uzkrājumā – 34 %. Vienlaikus tikai 7 % nezina, kuru no abām iespējām izvēlētos.

Savukārt Kurzemē un Vidzemē gandrīz piektdaļa respondentu nav pārliecināti, kurai iespējai dot priekšroku. Lielāks neizlēmīgo īpatsvars novērojams arī Latgalē.

“Pensijas 3. līmenis ir viens no vērtīgākajiem darba devēju labumiem, jo palīdz veidot uzkrājumu nākotnei un vienlaikus ļauj izmantot nodokļu atvieglojumus. Aptaujas rezultāti apliecina, ka darba devēja iemaksas pensijas 3. līmenī ir atbildīga investīcija darbinieku finansiālajā drošībā ilgtermiņā, īpaši gadījumos, kad paši neveido vai nevar atļauties veidot uzkrājumus. Vienlaikus finanšu nozarei jāturpina veicināt izpratni par ilgtermiņa uzkrājumu nozīmi un ieguvumiem,” norāda A. Zvaigznīte.

Nākošais raksts >