Emitētās naudas apjomu un struktūru nenosaka kāda centralizēta Latvijas Bankas direktīva vai lēmums, bet gan pieprasījums tautsaimniecībā, atbildot uz Latvijas Tirgotāju asociācijas (LTA) pārmetumiem, uzver Latvijas Banka.

To, cik daudz un kāda nomināla naudaszīmes Latvijas Banka piegādā kredītiestādēm, nosaka kredītiestāžu un uzņēmumu, tajā skaitā LTA biedru, pieprasījums. Vēl janvāra sākumā LTA norādīja uz it kā vērojamo mazā nomināla naudaszīmju trūkumu, “Apollo” norādīja Latvijas Bankas pārstāvis Jānis Silakalns.

Viņš uzsver, ka Latvijas Banka līdz šim ir nodrošinājusi un arī turpmāk nodrošinās jebkura nepieciešamā nomināla naudaszīmju izsniegšanu vai pieņemšanu pieprasītajā apjomā un atzīmē, ka Latvijas Banka ir sadarbojusies ar visām eiro ieviešanā iesaistītajām organizācijām – gan tām, kuras uzrunājusi centrālā banka, gan tām, kuras izrādījušas interesi pašas.

Latvijas Banka vairākkārt sadarbojusies arī ar LTA, tostarp atbalstījusi organizācijas biedru pieredzes apmaiņas vizīti Igaunijā un nodrošinājusi tirdzniecības uzņēmumiem būtiskus preses materiālus par eiro dizainu un drošības pazīmēm, un šī informācija publicēta LTA izdevumā «Latvijas Tirgotājs».

Lai sniegtu pilnīgu informāciju par eiro naudaszīmēm, Latvijas Banka ir sadarbojusies arī ar citām uzņēmēju organizācijām. Piemēram, sadarbībā ar Latvijas Darba devēju konfederāciju 2013. gada rudenī tika sarīkots reģionālo semināru cikls 28 Latvijas pilsētās par eiro dizainu, drošības pazīmēm, grāmatvedības un citiem jautājumiem. Šos seminārus apmeklēja aptuveni 2200 kasieru, tirgotāju un citu skaidras naudas apritē iesaistīto uzņēmumu darbinieki.