Pedagogu algu likmes sasaiste ar izglītības kvalitāti ir absolūti nepareiza, jo ir skolotāji, no kuriem nav atkarīgi vidusskolas eksāmenu rezultāti, žurnālistiem sacīja Ventspils mērs Aivars Lembergs.
Kā zināms, otrdien notiek Ministru kabineta sēde, kurā plānots apstiprināt pedagogu darba samaksas pieauguma grafiku.
Lembergs atgādināja jau iepriekš sacīto, ka pedagogu algu likmes palielinājums par 18% ir daudz mazāks nekā vidējās darba samaksas pieaugums tautsaimniecībā. “Bet svarīgākā jau katram cilvēkam ir reālā alga, jo nominālo algas pieaugumu noēd inflācija,” uzskata Lembergs.
Pēc Ventspils mēra sacītā, ja pedagogu atalgojuma grafiks tiks pieņemts esošajā redakcijā, tad pedagogu darba algas apmērs nākamajos divos gados samazināsies. “Skolotāji dzīvos nabadzīgāk nekā līdz šim. Vai to var uzskatīt par sasniegumu? Manuprāt, nevar,” uzsvēra Lembergs.
Tāpat arī joprojām turpinoties izglītības un zinātnes ministra Kārļa Šadurska (V) šantāžai, kas paredz, ka skolotāju atalgojuma celšana būs cieši saistīta ar izglītības kvalitāti. “Absurds šajā pieejā ir sekojošā momentā – no visiem pedagogiem, kuri strādā bērnudārzos un vispārizglītojošās skolās, tikai 5% ir tie, kuri māca vidusskolā latviešu valodu, angļu valodu un matemātiku. Kāds sakars ir pārējiem? Tagad sanāk tā, ka viņu darba samaksu pieaugums būs atkarīgs no angļu valodas, latviešu valodas un matemātikas skolotāju darba [..]. Pedagogi bērnudārzos strādā? Jā. Bet kāds viņiem sakars ar angļu valodas skolotājiem vidusskolās?” retoriski vaicāja Lembergs.
Viņš uzsvēra, ka šāda ideja ir radīta, lai “maksimāli tiktu likvidētas vidusskolas, un skolēnus “sadzītu” iekšā profesionālajās vidusskolās un tehnikumos, jo tās ir tukšas”. “Un kā ar izglītības kvalitāti šajās skolās? Vai ir labāk nekā vispārizglītojošajās vidusskolās? Vai valdībai šādi dati ir? Nav,” norādīja politiķis.
Tāpat viņš arī uzsvēra, ka joprojām nav zināms, par kādu dokumentu šobrīd lemj valdība, jo MK mājaslapā tas nav izlasāms, lai gan šīs izmaiņas attiecas uz 100 tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju. Pēc viņa sacītā, ja šobrīd stātos spēkā Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) kvalitātes kritēriji, tad 326 skolas tos neizpildītu un drīzumā tās tiktu slēgtas.
Kā zināms, IZM paziņojusi, ka pedagogu atalgojumu turpmāk plānots sasaistīt ar noteiktiem izglītības kvalitātes kritērijiem.
Ja izglītības kvalitāte būs atbilstoša kritērijiem, tad skola saņems 100% valsts budžeta finansējumu, neatkarīgi no audzēkņu skaita vidusskolas klasē. Savukārt neatbilstošas izglītības kvalitātes gadījumā pirmajā gadā izglītības iestādei tiktu izteikts brīdinājums, bet otrajā gadā pedagogu atalgojumam tiktu piešķirti tikai 50% no aprēķinātā finansējuma. Ja situācija neuzlabojas vēl pēc gada, tādā gadījumā vidusskola vairs nesaņem valsts budžeta finansējumu pedagogu algām un par pedagogu atalgojumu būs atbildīgs skolas dibinātājs, kas vairumā gadījumu ir pašvaldība.
