Iedzīvotājiem netiks uzlikts jauns nodoklis, un pagaidām necelsies arī elektrības tarifs. Tā Latvijas Radio paziņoja kompānijas Latvenergo valdes priekšsēdētājs Āris Žīgurs. Finansējuma avots pamatā būšot Japānas un Amerikas kredītaģentūras.

Tomēr Latvijas budžetu šis projekts, visticamāk, netieši ietekmēs, jo valsts vairs nevarēs brīvi izmantot Latvenergo nopelnīto naudu citu kredītu un iztrūkumu segšanai. Atomspēkstacijas būvē energokompānija plāno ieguldīt arī «pašu līdzekļus». Tā tad lielāka peļņas daļa turpmākajos deviņos gados tiks ieguldīta investīcijās.

Jāatgādina, ka pašreizējā sarunu fāzē iespējamais AES sadalījums izskatās šādi. Latvija varētu iegūt 20% daļu, Igaunija 22%, Lietuva – 38%, bet projekta investors un fiziskais īstenotājs Hitachi – arī 20%. Ā. Žīgurs gan norāda – sarunas vēl nebūt netuvojas finālam. Tiek veikti «sagatavošanās soļi, kas veiksmes gadījumā būs ar turpinājumu». Šāds sagatavošanās solis ir arī jaunas Latvenergo meitaskompānijas nodibināšana, par ko nule vienojusies valdība. Savukārt, kāpēc Polija, tikpat negaidīti kā iesaistījusies, tagad atkal izstājās no projekta, Latvenergo prezidentam neesot ne jausmas.

Šis pasaules enerģētikas nozarē ir pirmais projekts, kurā vienojas tik daudzi dalībnieki, un arī zemūdens akmeņu esot gana daudz. Tiem sarunu procesā piešķirts konfidencialitātes statuss. Kā ilustratīvu piemēru Ā. Žīgurs min gan valūtas riskus, gan neadekvātus politiskus lēmumus. Teorētiski pēc gadiem divdesmit Lietuva kā vadošais projekta īstenotājs varētu izlemt nacionalizēt jauno AES. Un, kā tādā gadījumā pārējiem partneriem tiks kompensēti zaudējumi, jāvienojas jau tagad.

Stratēģiskais mērķis, kādēļ atomstacija vispār jābūvē un kāpēc Latvija iesaistās projektā, tomēr nav lēta elektrība pašmāju tirgum. 2012. gada laikā Latvija iecerējusi pievienoties enerģijas biržai Nord Pool Spot, un pa jaunajiem savienojumiem Visaginas saražotā elektrība no Baltijas valstīm aizplūdīs uz milzīgo Skandināvijas tirgu. Iecerēts, ka jaunā AES sāks strādāt 2021. gadā. «Visi lietotāji, izņemot mājsaimniecības, kas vēl pagaidām ir aizsargātā statusā, pirks elektrību par šīs biržas cenām,» skaidro Ā. Žīgurs. Neatkarīgās bažas, ka līdzīgi, kā tas ir degvielas tirgū, cenu sāks diktēt ar ražošanu nesaistīti apstākļi – cīņa ar terorismu, vēlēšanas, dažādas sadomātas politiskas vai ekonomiskas bažas, Latvenergo vadītājs noraida: «Dienaskārtību noteiks Skandināvijas hidroelektrostaciju cena.» Un milzīgās turienes staciju ūdens rezerves to ļaujot prognozēt vairākus mēnešus uz priekšu.Āris ŽīgursLatvenergoVisaginas AES